Sāk parakstu vākšanu par kaloriju norādīšanu lielo ēdināšanas tīklu ēdienkartēs
Sabiedrisko iniciatīvu portālā ManaBalss.lv sākta parakstu vākšana par obligātu kaloriju un uzturvērtības norādīšanu lielajos ēdināšanas tīklos Latvijā. Iniciatīvas autors aicina grozīt Pārtikas aprites uzraudzības likumu.

Sabiedrisko iniciatīvu portālā ManaBalss.lv sākta parakstu vākšana par to, lai lielie ēdināšanas uzņēmumi un restorānu ķēdes Latvijā būtu pienākums norādīt ēdienu kaloriju daudzumu un uzturvērtību. Iniciatīvas pārstāvis ir Dmitrijs Koreškovs, kura vārds tīmeklī atrodams saistībā ar skriešanas pasākumiem. Viņš ierosina grozīt Pārtikas aprites uzraudzības likumu.
Ko paredz priekšlikums
Koreškovs vēlas, lai lielie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un restorānu ķēdes ēdienkartēs, digitālajos stendos un pasūtījumu lietotnēs norādītu standartizēto pamatēdienu enerģētisko vērtību kilokalorijās. Pēc klienta pieprasījuma vai digitālajās ēdienkartēs būtu jānodrošina arī informācija par olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem.
Prasību rosināts attiecināt uz tīkliem, kuru struktūrvienību skaits Latvijā pārsniedz noteiktu slieksni, piemēram, 15 līdz 20 filiāles. Mazās kafejnīcas, vietējie ģimenes restorāni un ēdnīcas ar mainīgu dienas piedāvājumu regulējumam nebūtu pakļauti, lai nepalielinātu administratīvo slogu mazajiem ēdinātājiem.
Argumenti
Iniciatīvā norādīts, ka arvien lielāka sabiedrības daļa regulāri ēd ārpus mājas, taču restorānu tīklos trūkst informācijas par ēdienu uzturvērtību. Eiropas Savienības regulējums paredz obligātu uzturvērtības norādīšanu uz fasētu pārtikas produktu iepakojumiem, bet sabiedriskajā ēdināšanā vispārēja pienākuma nav.
Koreškovs atsaucas uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem: 2022. gadā 52% nāves gadījumu Latvijā bija saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, bet laikā no 2015. līdz 2022. gadam aptuveni 59% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija liekais svars vai aptaukošanās.
Kā piemērus viņš min ASV, kur kaloriju norādīšana ir obligāta tīkliem ar vismaz 20 ēdināšanas vietām, un Angliju, kur kopš 2022. gada prasība attiecas uz uzņēmumiem ar vismaz 250 darbiniekiem.
Iespējamie ieguvumi
Pēc Koreškova domām, lielajiem tīkliem, kuros receptes un porciju izmēri jau ir standartizēti, uzturvērtības aprēķināšana būtu tehniski un finansiāli vieglāk veicama, kaut arī sākotnēji būtu nepieciešami resursi. Viņš uzskata, ka informācija palīdzētu iedzīvotājiem pieņemt informētākus uztura lēmumus, būtu noderīga cukura diabēta un sirds slimību pacientiem, kā arī tiem, kas vēlas samazināt svaru. Ilgtermiņā tas, viņaprāt, varētu veicināt veselīgākus paradumus, mazināt hronisku slimību izplatību un slogu veselības aprūpei, kā arī mudināt tīklus pārskatīt receptes.


