Bosnijā un Hercegovinā notiek vispārējās vēlēšanas pro-Krievijas politiķa iespaidā
Svētdien Bosnijā un Hercegovinā norisinās vēlēšanas, kurās, lai arī nav kandidāts, noteicošā loma ir pro-Krievijas politiķim Miloradam Dodikam, kas saasina etniskās spriedzes. Vēlētāji galvenokārt rūpējas par ikdienas problēmām, nevis vēsturiskiem strīdiem.
Bosnijā un Hercegovinā svētdien atvērās vēlēšanu iecirkņi, kur apmēram 3,4 miljoni vēlētāju izvēlas trīs valsts prezidentūras locekļus, parlamenta deputātus un vadītājus abām valsts daļām — musulmaņu vairākuma Federācijai un serbu vadītajai Republikai Srpskai. Vairākums vēlētāju vairāk interesējas par sadzīves problēmām, taču kampaņu ir iezīmējusi karadarbības laika spriedzes atdzimšana.
Centrālā figūra kampaņā, kaut arī viņa vārds nav uz vēlēšanu zīmes, ir Milorads Dodiks — bijušais Republikas Srpskas prezidents, kam liegtas tiesības ieņemt amatus pēc notiesāšanas par starptautiskā pārrauga lēmumu nerespektēšanu. Nnedēļas nogalē atgriezies no Maskavas, kur tikās ar Vladimiru Putinu, Dodiks piektdien partijas noslēguma pasākumā Baņalukā paziņoja, ka Bosnija ir "mirusi valsts", kurai nav jēgas. Pasākumā piedalījās arī Krievijas lielvēstnieks Bosnijā Igors Halabukovs.
Analītiķis Dragans Buršacs norādīja, ka Dodiks, kaut nav kandidātu sarakstā pirmoreiz nepilnu 30 gadu laikā, joprojām dominē medijos visā valstī, izmantojot aizliegumu savā labā.
Bosnija, viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, joprojām atgūstas no 1992.–1995. gada kara, kurā nogalināti vairāk nekā 100 000 cilvēku un miljoniem pārvietoti. Valsts formāli tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, taču progress kavējas politiskās sašķeltības dēļ.
Spriedzi nesen pastiprinājusi publiska cieņas izrādīšana kara noziedzniekam Ratko Mladičam, kurš augustā mira, izciešot mūža ieslodzījumu par genocīdu Srebrenicā. Viņa bērēs Belgradā piedalījās nozīmīgi Bosnijas serbu politiķi, kas sasodīja ES un bosniešu politiķu kritiku.
Pirmoreiz vēlēšanās izmantota elektroniskā vēlētāju identifikācija un balsu skenēšana, lai novērstu iepriekšējos gados paustās bažas par manipulācijām. Daudzi iedzīvotāji, tostarp Sarajevā un Mostarā, pauž vilšanos par politiķu nespēju risināt dzīves līmeņa un jaunatnes emigrācijas problēmas, uzsverot, ka nacionālisms tiek izmantots kā aizsegs reālu problēmu neatrisināšanai. Iecirkņi aizvērsies pulksten 19:00 pēc vietējā laika.
