Bosnija un Hercegovina: starp kara mantojumu, separātismu un ES ambīcijām
Trīsdesmit gadus pēc Deitonas miera līguma Bosnija un Hercegovina joprojām saglabā sarežģītu etnisko varas dalīšanu, kamēr Serbu Republikas vadība virza separātisma idejas un valsts cenšas virzīties uz ES dalību.
Bosnija un Hercegovina ir viena no Eiropas politiski sarežģītākajām valstīm — tās pārvaldi starp sevi dala multietniskā centrālā valdība, neatkarīgais Brčko reģions un divi pusautonomi veidojumi: musulmaņu-horvātu Bosnijas un Hercegovinas Federācija un serbu vadītā Serbu Republika. Abi veidojumi tālāk sadalīti kantonos un pašvaldībās, kur dominē attiecīgi bosnieši un horvāti vai serbi.
Valsts konstitūcija atzīst bosniešus (pārsvarā musulmaņi), serbus (pārsvarā ortodoksi) un horvātus (pārsvarā katoļi) par vienlīdzīgām "veidojošajām tautām". No aptuveni 3,1 miljona iedzīvotāju puse ir bosnieši, 31% serbi un 15% horvāti, pārējie pieder vienai no 17 atzītajām minoritātēm vai nav norādījuši etnisko piederību. Valsti vada rotējoša trīs pušu prezidentūra, un šis līdzsvars bieži rada politisku stagnāciju.
Kara mantojums un starptautiskā uzraudzība
Pašreizējā sistēma tika izveidota 1995. gada Deitonas miera līgumā, kas izbeidza 1992.–1995. gada Bosnijas karu, kurā tika nogalināti aptuveni 100 000 cilvēku un pārvietoti 2,2 miljoni. Karā notika smagi kara noziegumi, tostarp Sarajevas aplenkums un Srebrenicas genocīds.
Kopš 1995. gada valsti pārrauga Augstā pārstāvja birojs, kura vadītājam ir plašas pilnvaras — atlaist ievēlētas amatpersonas, pieņemt likumus un apturēt demokrātisko institūciju lēmumus. Pašlaik biroju pagaidu kārtā vada ASV pārstāvis Louis J. Crishock pēc vācieša Christian Schmidt. Kritiķi uzskata, ka šāda uzraudzība mazina valsts demokrātisko kultūru.
Separātisma draudi un ES perspektīva
Asākā kritika pret starptautisko uzraudzību nāk no Serbu Republikas un tās bijušā vadītāja Milorada Dodika, kurš ar Belgradas, Maskavas un pēdējā laikā arī Trampa administrācijas atbalstu virza dažādus scenārijus par Serbu Republikas atdalīšanu. Līdzīgas tendences, taču ar mazāku radikālumu, pastāv arī Bosnijas horvātu vidū, kuri vēlas lielāku autonomiju.
Valsts cenšas rast izeju tuvināšanā ar Eiropas Savienību — dalības pieteikums iesniegts 2016. gadā, un 2024. gadā ES Padome deva zaļo gaismu sarunu sākumam, taču tas ir pakārtots reformām tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā. ES kopš 2007. gada finansiāli atbalsta Bosniju, tomēr daļa infrastruktūras finansējuma Serbu Republikai apturēta separātistiskās rētorikas dēļ.
