Braže: Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) piektdien Varšavā, Polijā, piedalījās Baltijas jūras valstu padomes (reģionālas sadarbības organizācijas) un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē. Viņa uzsvēra, ka Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu, īstenojot plašas nekonvencionālas darbības, kuru mērķis ir graut Eiropas valstu vienotību, vājināt noturību un mazināt atbalstu Ukrainai. Par to LETA informēja Ārlietu ministrija.

Par ko runāja sanāksmē

Diskusiju centrā bija reģiona drošība, tostarp Krievijas nekonvencionālās karadarbības draudi un Baltkrievijas radītais nelegālās migrācijas spiediens. Dalībnieki pārrunāja arī palīdzību, kas Ukrainai nepieciešama gaidāmajā ziemā, kā arī Eiropas valstu lomu Ukrainas miera sarunās. Tikšanās noslēgumā parakstīta kopīga deklarācija par turpmāku atbalstu Ukrainai, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Eiropas drošības stiprināšanu.

Valstis apliecināja gatavību turpināt militāro, humāno un finansiālo palīdzību Ukrainai. Īpaša uzmanība veltīta Ukrainas enerģētikas infrastruktūras noturībai un pretgaisa aizsardzības spēju palielināšanai, jo Krievija pastiprinājusi uzbrukumus iedzīvotājiem, kritiskajai un civilajai infrastruktūrai. Runājot par Ukrainas finansēm, dalībnieki bija vienisprātis, ka jāatrod risinājums valsts budžeta un aizsardzības vajadzību finansēšanai 2027. gadā.

Braželes aicinājumi

Braže norādīja, ka Krievijas provokācijas un sabotāžas var skart jebkuru sabiedroto, tāpēc Eiropai jāstiprina noturība, jāsaglabā ekonomiskais spiediens un Krievijas starptautiskā izolācija, kā arī jāpastiprina sankcijas. Viņa aicināja nepieļaut Krievijas sportistu un mākslinieku dalību starptautiskos pasākumos, liegt bijušajiem Krievijas karavīriem ieceļot Eiropas Savienībā un Krievijas pilsoņiem izmantot ES tūrisma priekšrocības.

Ministre informēja par pieaugošo Baltkrievijas radīto spiedienu uz Latvijas robežu: šogad Latvija jau novērsusi gandrīz 13 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu. Pēc viņas teiktā, šis spiediens ir daļa no plašāka Krievijas uzbrukuma Eiropas drošībai. Viņa arī norādīja, ka atbalsts Ukrainai un pastiprināts spiediens uz Krieviju joprojām ir efektīvākais ceļš uz mieru.

Sanāksmē piedalījās Polijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Ukrainas ārlietu ministri un ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Islandi, Dāniju, Zviedriju un Lietuvu pārstāvēja ministru deleģētas amatpersonas.