Breksita kampaņas mutvārdu vēsture: aculiecinieku stāsti par populisma priekšvēstnešiem
Jauna mutvārdu vēsture atklāj, kā Breksita kampaņa no iekšpuses izskatījās tās dalībniekiem, atklājot haosu, melus un politiskās ambīcijas, kas noveda pie Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Sākums: 2016. gada februāris
Deivids Kamerons 2016. gada 20.–21. februārī paziņoja referenduma datumu – 23. jūniju. Nākamajā dienā toreizējais Londonas mērs Boriss Džonsons paziņoja, ka atbalstīs izstāšanos. Konservatīvais deputāts Bernards Dženkins, kurš iestājās par izstāšanos, atceras, ka lūdzis Kameronu nerīkot referendumu, jo tas sagrautu partiju. Kamerons esot atbildējis, ka 50 deputātu aiziešana ir pieņemama, liecinot, ka viņš nesaprot savu partiju.
Deivids Lidigtons, toreizējais Eiropas lietu ministrs, sacīja, ka referendums bija iespēja 'iztukšot čūlu' – neapmierinātību partijā. Viņš to salīdzināja ar sarkanas gaļas mešanu vilkiem, kas prasa vēl vairāk. Kamerona komunikāciju direktors Kreigs Olivers atzina, ka jau sākumā bijis pesimistisks, jo partijas sirds pukstēja par izstāšanos.
Borisa Džonsona komunikāciju direktors Vils Valdens aprakstīja Džonsona vilcināšanos: viņš nedēļas nogali pavadīja, spiestots no visām pusēm, un tikai pēc stundu ilgas vilcināšanās pieņēma lēmumu. Džonsons bija patiesi sadalīts – eiropeisks, bet ar problēmām pret ES.
Kampaņa: no aprīļa līdz maijam
Darba partijas deputāte Džesa Filipsa kritizēja 'palikšanas' kampaņu kā neorganizētu un elitāru. Viņa mēģināja runāt par praktiskiem jautājumiem, piemēram, viesabonēšanas maksām, bet cilvēkus vairāk ietekmēja 'aiziešanas' kampaņas viscerālie saukļi.
Ivana Rodžersa, Lielbritānijas pastāvīgā pārstāve ES, prognozēja, ka 'aiziešana' varētu uzvarēt, jo tā bija daudz labāk organizēta. Toms Votsons, Darba partijas deputāts, jau agri saprata, ka 'palikšana' balstās tikai uz cerībām.
Zaļo partijas deputāte Kerolaina Lūkasa norādīja, ka Kamerona kā kampaņas līdera izvirzīšana bija kļūda, jo vēlētājiem patīk sodīt premjerministrus. Viņa centās panākt lielāku daudzveidību 'palikšanas' pusē, bet tas neizdevās.
'Maksājam NHS' un Turcijas mīts
-
maijā 'Vote Leave' sāka tūri ar autobusu, uz kura bija rakstīts, ka Lielbritānija ES katru nedēļu nosūta 350 miljonus mārciņu, ko varētu novirzīt veselības aprūpei. Šis apgalvojums tika plaši atspēkots, bet Džonsons, lai arī sākotnēji šaubījās, pieņēma šo naratīvu, jo pat mazāka summa joprojām šķita liela.
-
maijā 'Vote Leave' paziņoja, ka Turcija (76 miljoni iedzīvotāju) pievienojas ES, lai gan patiesībā jebkura dalībvalsts var bloķēt paplašināšanos. Eiropas Komisijas britu amatpersona Džonatans Fols atceras, ka šis meli izraisīja dusmas. Džonsons, kuram ir turku izcelsme un kurš atbalsta imigrāciju, bija sašutis, ka ar viņu nav konsultējušies, un gandrīz pameta kampaņu.
Šie notikumi raksturo Breksita kampaņu kā populisma priekšvēstnesi, kurā meli un saukļi dominēja pār faktiem.
