Britu režija Čehova 'Ķiršu dārzu' padara par komēdiju un traģēdiju vienlaikus
Žurnālists Maikls Bellingtons, kurš redzējis aptuveni 20 Čehova 'Ķiršu dārza' iestudējumus, apgalvo, ka Lielbritānijā šo lugu iestudē īpaši veiksmīgi, jo tā sasaucas ar britu dramaturģijas tradīcijām, kas apvieno komēdiju un traģēdiju.
Tuvojas divi jauni Antona Čehova pēdējās lugas 'Ķiršu dārzs' iestudējumi Lielbritānijā – viens Karaliskajā Šekspīra teātrī Stratfordā pie Eivonas ar Helēnu Hantu un Kenetu Branagu galvenajās lomās, otrs Londonas Vestendā ar Kristinu Skoutu Tomasu. Šajā sakarā kritiķis Maikls Bellingtons dalās pārdomās par to, kā britu teātris uztver šo Čehova darbu.
Bellingtons, kurš redzējis apmēram 20 'Ķiršu dārza' iestudējumus, uzskata, ka britu režija lugu nevis sentimentalizē, kā bieži tiek apgalvots, bet gan precīzi atspoguļo tās žanrisko daudzveidību. Čehovs pats lugu nosaucis par komēdiju, vietām pat farsu, bet pirmais režisors Staņislavskis to uzskatījis par traģēdiju. Bellingtons norāda, ka britu aktieri un režisori, pieraduši pie Šekspīra lugu žanru sajaukuma, spēj dabiski atainot šīs noskaņu maiņas.
Kā piemēru viņš min 1961. gada Karaliskā Šekspīra teātra iestudējumu, kurā Džons Gīlguds Gajeva lomā smieklīgi paziņoja, ka kļūs par finansistu, bet Dorotijas Tutinas Varja skatījās ar sāpēm pilnu skatienu. 1985. gada Nacionālā teātra iestudējumā Maiks Alfreds panāca emocionālo pretrunu līdzsvaru: Ians Makellens kā Lopahins, iegādājies muižu, līksmi virpināja atslēgas, bet pēc tam steidzās mierināt raudošo Ranevsku. 1995. gada iestudējumā Penelopa Viltona Ranevskas lomā brīžiem smiedamās atdarināja krokodilus, bet mirkli vēlāk ar augstprātīgu žestu lika Lopahinam noskūpstīt roku.
Tomēr Bellingtonam visspilgtākā atmiņā palicis Pētera Šteina 1989. gada iestudējums Berlīnes Schaubühne teātrī, kurā viņš lugu raksturoja kā traģēdiju, komēdiju, pastorāli un farsu. Šteins izcēla katru žanru līdz galējībai – farsa ainas bija Gogolim līdzīgi absurdas, bet pastorālais elements atklājās, kad atvērās bērnistabas slēģi un skatītāji ieraudzīja baltu ķiršu ziedu jūru. Bellingtons atzīst, ka Vācijas režisoram bija pieejami resursi, mēģinājumu laiks un ansamblis, kādu britiem nav, tomēr britiem ir sava temperamenta un stila saikne ar Čehovu.
Jaunie iestudējumi – Stratfordā no 10. jūlija līdz 29. augustam un Londonā no 3. oktobra līdz 9. janvārim – sola vēl divas 'Ķiršu dārza' interpretācijas, kas, pēc Bellingtona domām, apliecinās britu teātra prasmi šajā lugā.
