Bulāns: ne visi dati par amatpersonām būtu jāpublisko drošības apsvērumu dēļ

Latvijā publiski pieejamie dati par valsts amatpersonām un dienestu darbiniekiem var radīt drošības riskus, norādījis IT uzņēmuma “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns. Viņš to teica TV24 raidījumā “Preses klubs” 2026. gada 19. oktobrī, kad tika diskutēts par to, cik daudz informācijas par amatpersonām sabiedrībai būtu jāredz. Sabiedrība jau gadiem pieprasa plašāku atklātību par amatpersonu darbību, taču, pēc Bulāna domām, lemjot par pieejamajiem datiem, jāņem vērā arī iespējamie draudi valsts drošībai.

Atbalsts drošības dienesta bažām

Bulāns pauda atbalstu Valsts drošības dienesta bažām par šādas informācijas publiskošanu. Viņš norādīja, ka pretinieka drošības dienesti uzmanīgi seko līdzi gan Latvijas amatpersonām, gan dažādos dienestos strādājošajiem cilvēkiem.

Viņaprāt, publiski pieejami dati par šiem cilvēkiem var dot pretinieka dienestiem papildu iespējas viņus vervēt vai citādi ietekmēt. Tas savukārt var radīt papildu drošības riskus Latvijai.

Nepieciešams samērīgs risinājums

Vienlaikus uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka jāatrod līdzsvars starp sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un nepieciešamību aizsargāt cilvēkus, kuru darba specifika vai amats rada paaugstinātu drošības risku.

Bulāns pieļāva, ka būtu jāizvērtē konkrētas amatu vai profesiju grupas, kuru pārstāvju dati nebūtu publiskojami. Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu automātiski aizliegt publiskot visu informāciju, bet gan rūpīgi izvērtēt, kādi dati tiek atklāti un kādas sekas tas var izraisīt.

Kopumā viņš atbalstīja drošības dienesta nostāju un norādīja, ka jautājumā jāņem vērā ne tikai atklātības princips, bet arī iespējamie apdraudējumi valsts drošībai.