Bulgārijas prezidenta vēlēšanās uzvarējusi Krievijai labvēlīgākā kandidāte Ilijana Jotova

Bulgārijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā, kā liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas, uzvarējusi pašreizējā valsts prezidente Ilijana Jotova. Viņu atbalsta valdošā partija "Progresīvā Bulgārija", kuras nostāja ir prokrieviska un eiroskeptiska. Rezultāts parāda, ka valdošā partija saglabā ietekmi arī pēc parlamenta vēlēšanām aprīlī, bet tās sāncensis bija prorietumniecisko opozīcijas partiju atbalstītais Andrejs Gjurovs.

Aptauju rezultāti

Pēc trīs aptauju datiem pie balsošanas iecirkņiem Jotova ieguvusi 50,7% līdz 52,5% balsu, bet Gjurovs – no 43,4% līdz 44%. Pirmajā kārtā, kas notika pirms nedēļas un kurā startēja 27 kandidāti, Jotova saņēma 34,76% balsu, bet Gjurovs – 31,95%.

Kandidāti

62 gadus vecā Jotova atbalsta Bulgārijas dalību Eiropas Savienībā un NATO, taču kritiski vērtē militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai un iestājas par sarunām ar Krieviju. Agrāk viņa strādājusi par žurnālisti un bijusi Eiropas Parlamenta deputāte. 2016. un 2021. gadā viņa tika ievēlēta par viceprezidenti, kandidējot kopā ar Rumenu Radevu, kurš kļuva par prezidentu. Šogad janvārī Jotova pārņēma prezidenta amatu, kad Radevs atkāpās, lai startētu parlamenta vēlēšanās, un pēc tām kļuva par premjerministru. Radevs vada partiju "Progresīvā Bulgārija".

50 gadus vecais Gjurovs ir bijušais Bulgārijas centrālās bankas viceprezidents, un viņš stingri atbalsta valsts eiroatlantiskās saites.

Kampaņas tēmas un prezidenta pilnvaras

Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja ekonomikas jautājumi, tostarp inflācija un augošās energoresursu cenas, kā arī Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā un tā sekas, piemēram, dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā. Šīs vēlēšanas bija pirmais nopietnais pārbaudījums Radeva vadītajai partijai pēc tās uzvaras aprīļa parlamenta vēlēšanās.

Bulgārijas prezidenta amats ir vairāk ceremoniāls. Tomēr prezidents izraugās vairākas augsta ranga drošības un tiesu sistēmas amatpersonas un var iecelt tehnokrātu valdību, ja politiskie spēki nespēj vienoties par ministru kabineta izveidi. Amata termiņš ir pieci gadi, un vienu un to pašu personu nevar ievēlēt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.