Bundestāgs apstiprina plašākas pilnvaras Vācijas izlūkdienestiem

Vācijas parlaments piektdien apstiprināja izlūkdienestu pārstrukturēšanu, kas šīm iestādēm dod jaunas pilnvaras slepeno operāciju veikšanai. Reforma skar gan ārējo izlūkdienestu BND, gan iekšzemes drošības dienestu — Konstitūcijas aizsardzības biroju (BfV). Tās mērķis ir stiprināt valsts spējas pretoties pieaugošiem draudiem no ārvalstīm.

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints, kurš piedalījās reformu izstrādē, parlamentā teica, ka Vācija kalpo par darbības laukumu terorismam, ekstrēmismam un ārvalstu varām.

Ko mainīs reforma

Līdz šim Vācijas izlūkdienestu darbība galvenokārt aprobežojās ar informācijas vākšanu un analīzi. Drošības amatpersonas un politiskie līderi jau sen uzskatīja, ka ārējam dienestam BND jākļūst spēcīgākam, lai tas varētu reaģēt uz naidīgu ārēju spēku radītajiem draudiem.

Jaunās pilnvaras dos BND iespēju potenciāli atbildēt ar savām sabotāžas operācijām un kiberuzbrukumiem, kā arī ievērojami paplašinās tā iespējas pārtvert un glabāt datus. Slepkavības tomēr paliek stingri aizliegtas.

BfV, kas uzrauga ekstrēmistu grupas un iekšzemes draudus, līdz šim galvenokārt vāca informāciju un gatavoja ziņojumus. Pēc Dobrinta teiktā, tas tagad kļūs par īstu slepeno dienestu, taču tā operatīvā loma valstī būs daudz ierobežotāka nekā BND darbība ārvalstīs.

Krievijas radītie draudi

Lielākie draudi nāk no Krievijas. BND vadītājs Martins Jēgers brīdinājis, ka Maskava pret Vāciju izvērš „ēnu karu”, izmantojot bezpilota lidaparātus, spiegošanu, sabotāžu, dezinformāciju un citus līdzekļus.

Kritika un atbalstītāju argumenti

Pilsonisko brīvību aizstāvji un citi kritiķi brīdina, ka reformas var vājināt privātuma aizsardzību, jo masveida uzraudzības laikā var tikt iekļauti nevainīgu pilsoņu privātie dati. Īpaši strīdīga ir BfV lomas paplašināšana: gan galēji labējie, gan galēji kreisie opozīcijas deputāti pauduši bažas, ka tā varētu kļūt par „slepenpoliciju”.

Reformu atbalstītāji uzsver, ka pilnvaru uzraudzība joprojām esot stingra, un norāda, ka izlūkdienestiem citās Eiropas demokrātiskajās valstīs jau ir līdzīgas vai pat plašākas pilnvaras.