Būvniecībā spēkā esošā vienošanās: solis pretī godīgākai konkurencei, bet kompromisi vēl priekšā
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās nosaka minimālo algu 1050 eiro un stundas likmi 6,29 eiro. Nozares pārstāvis norāda, ka galvenais ieguvums ir vienlīdzīgāki konkurences apstākļi, tomēr ilgtspējīgai būvniecībai nepieciešama arī pasūtītāju izpratne.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas nosaka minimālo mēnešalgu 1050 eiro un minimālo stundas likmi 6,29 eiro, ir nozīmīgs solis uz vienotākiem spēles noteikumiem tirgū, tomēr tā nesniedz atbildes uz visiem nozares izaicinājumiem. To viedokļa rakstā paudis būvkompānijas "BauArt" valdes priekšsēdētājs.
Vienošanās paredz, ka šāda atlīdzība jāmaksā visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Pēc autora vērtējuma, tas ir signāls par nozares virzību uz caurspīdīgāku un sociāli atbildīgāku uzņēmējdarbību. Vienlaikus viņš norāda, ka 1050 eiro nav tāds atalgojums, ar kuru ilgtermiņā piesaistīt pieredzējušus speciālistus – tas drīzāk atbilst palīga līmenim. Profesionāli būvnieki un tehnikas operatori jau tagad saņemot ievērojami vairāk, turklāt "BauArt" konkurētspējīgas algas maksājot jau pirms vienošanās.
Vienošanās galvenā jēga, pēc autora domām, ir nevis algu līmenī, bet gan vienlīdzīgu konkurences noteikumu radīšanā. Nozare gadiem ilgi cietusi no negodīgas konkurences – daļa uzņēmumu samazinājuši cenas uz nodokļu vai darbinieku rēķina. Ja visi maksā nodokļus un ievēro vienādus principus, cenu atšķirības starp līdzvērtīgiem piedāvājumiem nevar būt lielas; ja tās ir nesamērīgas, rodas pamatots jautājums par cenas veidošanu.
Tomēr pati vienošanās negarantē dempinga un aplokšņu algu izzušanu. Daudz būs atkarīgs no uzraudzības un pasūtītāju rīcības. Kamēr iepirkumos dominēs "zemākā cena" princips, pastāv risks, ka uzņēmumi prasības izpildīs tikai formāli. Vienlaikus pieaug darbaspēka izmaksas, svārstās materiālu, enerģijas un transporta cenas, tāpēc pasūtītājiem arvien biežāk jāizvēlas starp lētāko piedāvājumu un ilgtspējīgu rezultātu.
Autors atgādina, ka daudzos ilgtermiņa līgumos vēsturiski nav paredzēti izmaksu indeksācijas mehānismi, tādēļ uzņēmēji nereti spiesti strādāt par cenām, kas noteiktas citā ekonomiskajā situācijā. Šobrīd nozarē esot kompromisu laiks: būvniekiem jānodrošina kvalitāte, godīga nodokļu nomaksa un konkurētspējīgs atalgojums, savukārt pasūtītājiem jāsaprot, ka kvalitatīva būvniecība nevar balstīties tikai uz zemāko cenu. Tikai sadarbojoties – būvniekiem, pasūtītājiem un valstij – godīga konkurence var kļūt par normu. Ja tas izdosies, ieguvēji būšot visi, taču tas prasa gatavību ikdienā ievērot vienošanās principus.

/nginx/o/2026/07/16/17786678t1hef4e.jpg)
