ES un Ķīna strīdas par importa kvotām tirdzniecības līdzsvarošanai
Briselē un Pekinā notiek saspringtas sarunas par kvotām Ķīnas eksportam uz ES tirgu, taču Ķīna pretojas šādiem ierobežojumiem. Eiropas Komisija oktobra sākumā cer panākt konkrētus rezultātus.
Eiropas Savienība un Ķīna atrodas intensīvu, taču sarežģītu sarunu vidū par savstarpējo tirgu pieejamību, liecina Euronews iegūtā informācija. Sarunas sākās jau jūnijā, un Eiropas Komisija ir noteikusi oktobra termiņu, līdz kuram cer panākt "taustāmus" rezultātus. Tomēr Ķīna aktīvi pretojas Eiropas centieniem ierobežot tās preču plūsmu uz ES tirgu.
Pēc avota, kas pazīstams ar situāciju, teiktā, Eiropas Komisija, kas sarunas ved 27 ES dalībvalstu vārdā, vēlas panākt, ka Ķīna piekrīt kvotām noteiktām preču grupām. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kā un vai Ķīna šādas kvotas būtu gatava ievērot.
Elektroauto jautājums iestrēdzis
Medijos ziņots, ka Komisija ir mēģinājusi panākt tā saucamos "brīvprātīgos eksporta ierobežojumus" elektroauto nozarē — sistēmu, kurā Ķīna pati ierobežotu savu eksportu uz ES, pamatojoties uz vienošanos ar Komisiju. Tas ļautu izvairīties no formālu aizsardzības pasākumu ieviešanas, ko Pekina varētu uztvert kā agresīvu soli. Tomēr Ķīnas tirdzniecības ministrs šo mēnesi šādu ierosinājumu noraidīja.
Sarunas tagad ir nonākušas noslēguma posmā, tuvojoties oktobra termiņam. Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vadītāja Dite Jūla Jergensena pagājušajā nedēļā devās uz Ķīnu divu dienu sarunām, savukārt ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs 8. un 9. oktobrī dosies uz Pekinu politiskām pārrunām — pirms nozīmīgas ES līderu sanāksmes Briselē.
Lai dotu sarunām iespēju, Komisija ir atlikusi tirdzniecības aizsardzības mehānismu pieņemšanu, kas paredzēti ES ķīmijas nozares aizsardzībai — vienu no sektoriem, ko visvairāk apdraud Ķīnas konkurence. Tomēr apdraudējums skar arī citas nozares. ES rūpniecības un tirdzniecības komisārs Stefans Sežurne pagājušajā nedēļā Euronews sacīja, ka tirdzniecības attiecību līdzsvarošana Eiropai ir kļuvusi "eksistenciāla". Pēc Komisijas datiem, pērn ES zaudēja 250 000 rūpniecības darbvietu, īpaši energointensīvajās nozarēs un autobūves piegādes ķēdēs.
