Čehijas, Latvijas un Zviedrijas izlūkdienesti brīdina par Krievijas provokāciju pieaugumu
Trīs Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji intervijās The Guardian prognozē, ka Krievijas diversiju kampaņa Eiropā tuvākajos mēnešos pastiprināsies, lai gan viedokļi par iebrukuma NATO valstīs varbūtību atšķiras.
Čehijas, Latvijas un Zviedrijas drošības dienestu vadītāji atsevišķās intervijās, kas pagājušajā nedēļā tika publicētas laikrakstā The Guardian, pauduši, ka gaida Krievijas diversiju un provokāciju pastiprināšanos Eiropā, lai gan atšķirīgi vērtē iespējamā bruņota iebrukuma NATO teritorijā risku.
Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihals Kudelka pieļauj, ka Krievija dažu mēnešu, nevis gadu laikā varētu izvērst nelielu iebrukumu NATO valstī, kas robežojas ar Krieviju, vai rīkot provokāciju zem svešas karoga. Viņš min, ka scenārijs varētu ietvert ierobežotu iebrukumu, provokācijas ar svešu karogu un plašu ietekmes kampaņu, taču piebilst, ka daudzi cilvēki dara visu iespējamo, lai to novērstu.
Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājs Normunds Mežviets savukārt uzsvēra, ka acīmredzamas gaidāma uzbrukuma pazīmes nav novērotas. Viņaprāt, ir liecības, ka Maskava gatavojas izlēmīgākai rīcībai Eiropā, taču nav skaidrs, vai runa ir par konkrētiem plāniem, vai vispārēju bailes un nenoteiktības izplatīšanas stratēģiju. Pēc The Guardian rakstītā, Baltijas politiķi, kas ilgstoši kritizējuši Rietumeiropu par pārāk mīkstu nostāju pret Krieviju, tagad paši aicina dažus Rietumu līderus būt piesardzīgākiem publiskos izteikumos, baidoties, ka runas par neizbēgamu iebrukumu var kaitēt sabiedrībai un ekonomikai.
Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilsons paziņoja, ka nesaskata pazīmes, ka Maskava būtu gatava reālām sarunām par kara Ukrainā izbeigšanu. Par pagriezienu viņš nosauca nesenos notikumus ar spridzekli aprīkotu dronu Leipcigas lidostā, ko Vācijas iestādes saista ar Krievijas izlūkošanu.
Visi trīs izlūkdienestu vadītāji piekrita, ka neatkarīgi no turpmākās notikumu attīstības Krievijas diversiju kampaņa Eiropā tuvākajā laikā, visticamāk, tikai pastiprināsies. Mērķi esot vairāki — mazināt atbalstu Ukrainai, radīt šķelšanos NATO iekšienē un iebiedēt Eiropas sabiedrību. Mežviets norādīja, ka Krievija pāriet no haotiskiem diversijas aktiem un dedzināšanas uz mērķtiecīgiem uzbrukumiem objektiem, kas saistīti ar Rietumu atbalstu Ukrainai. Kudelka piebilda, ka diversiju kampaņa papildus noslogo izlūkdienestu resursus, jo šaubas par cēloņiem bieži saglabājas pat tad, ja incidentu izraisījuši citi faktori.
