Čehijas valdības plāns atcelt uzturēšanas maksu izraisa bažas par sabiedrisko mediju neatkarību

Čehijas valdība, kuru veido populistu un galēji labējās partijas, ir apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz no nākamā gada atcelt pašreizējo televīzijas un radio uzturēšanas maksu (apmēram 8,50 eiro mēnesī) un finansēt Čehijas Televīziju (CT) un Čehijas Radio (CRo) no valsts budžeta. Premjerministrs Andrejs Babišs uzsver, ka jaunais modelis būšot taisnīgāks, jo atceļot "plakanu nodokli", kas nabadzīgākām mājsaimniecībām liek maksāt tikpat daudz, cik citām. Viņš arī apgalvo, ka tas mudinās sabiedriskos medijus kļūt efektīvākiem, norādot, ka tie neveic taupības pasākumus un neviens tos nekontrolē.

Saskaņā ar plānu katra medija gada budžets samazinātos līdz līmenim pirms pagājušā gada palielināšanas. CT 2027. gada budžets tiktu samazināts par aptuveni 41 miljonu eiro līdz 237 miljoniem, bet CRo — par 16 miljoniem līdz 85 miljoniem eiro. Abu mediju direktori brīdina, ka šie "šokējošie" budžeta griezumi liks atlaist daudzus darbiniekus un ierobežos programmu veidošanu reģionos un īpašām interesēm.

Eksperti norāda, ka daudzas ES valstis ir atteikušās no uzturēšanas maksas modeļa, taču tās ieviesa aizsardzības mehānismus pret politisku iejaukšanos. Čehijas likumprojektā šādu aizsardzības pasākumu nav. Pētnieki no Kārļa Universitātes Prāgā brīdina, ka tieša finansēšana no valsts budžeta var darboties tikai valstīs ar augstu politisko konsensu un stabilu politisko kultūru, kas, viņuprāt, Čehijā šobrīd netiek nodrošināta.

Mediju uzraugi, analītiķi un opozīcija vienojas, ka šis solis apdraud sabiedrisko mediju neatkarību, īpaši ņemot vērā notikumus Ungārijā, Polijā un Slovākijā, kur valdības ir pārņēmušas kontroli pār sabiedriskajiem medijiem. Opozīcijas līderis Vīts Rakūšans nosauca priekšlikumu par sabiedrisko mediju "faktisku nacionalizāciju" un brīdināja, ka tas būs "postošs demokrātijas kvalitātei".

Valdība noraida bažas par iejaukšanos, tomēr Babišam ir vēsture ar mēģinājumiem iegūt kontroli pār CT padomi. Viņa partija ANO un radikālā labējā SPD medijus apsūdzējusi neobjektīvā atspoguļojumā un "Briseles propagandas" izplatīšanā.

Aptuveni 60% češu uzticas CT un CRo, un plāns izraisījis plašus protestus. Kustība "Miljons mirkļu demokrātijai" organizējusi vairākus protestus, lielākajā no kuriem martā Prāgā pulcējās aptuveni 200 000 cilvēku. Nākamā protesta akcija plānota svētdien, bet pirmdien CT un CRo darbinieki streikos. Petīciju pret likumu parakstījuši jau vairāk nekā 500 000 cilvēku.