Čehova teātrī Arkādē pirmizrādi piedzīvojušas divas jaunas izrādes par attiecībām un vientulību
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra filiālē Arkāde šoruden iestudētas divu aktieru izrādes «Ēriks un Anna» un «Frīlanceri». Recenzents augstāk vērtē pirmo, bet otrai pārmet dramaturģijas nepilnības.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra filiālē Arkāde šoruden pēc kārtas pirmizrādi piedzīvojušas divas izrādes diviem aktieriem – «Ēriks un Anna» un «Frīlanceri». Abas ir balstītas mūsdienu dramaturģijā, un LSM Kultūra recenzents tās vērtē atšķirīgi: pirmā viņam šķiet izdevusies, otrā – ar redzamām dramaturģijas problēmām.
Arkādes formāts
Arkāde atklāta 2024. gadā. Nelielā zāle, zemie griesti un skatītāju tuvums skatuvei noteikuši izrāžu formātu: tās ir kamerstila, īsas, bez starpbrīža, ar lakoniskām dekorācijām un nelielu aktieru sastāvu. Kopš pagājušās vasaras šeit tapušas piecas šādas izrādes – iepriekš «Soliņš», «Tūrists» un «Zvaigznāji». Atšķirībā no lielās skatuves, Arkādē ikviens aktieris var tikt pie galvenās lomas.
«Ēriks un Anna»
Igauņu dramaturga Tima Jansona lugas iestudējuma režisors ir Dž. Dž. Džilindžers. Izrādes jautājums: vai vīrietis un sieviete spēj būt draugi? Anna (Natālija Živeca) un Ēriks (Anatolijs Fečins) ir bērnības draugi, kaut skatītājiem sākumā šķiet, ka viņi ir laulātie vai mīļākie. Gatavojoties pirmizrādei, teātris veica pētījumu par šādu draudzību. Saskaņā ar statistiku aptuveni 68% mūsdienu partnerattiecību un laulību sākas ar draudzību, bet vecuma grupā līdz 30 gadiem – 84–85%.
Darbība notiek vienās dekorācijās – Annas dzīvoklī. Recenzents atzinīgi vērtē aktierspēli, kustību mākslinieces Lindas Kalniņas horeogrāfiju un to, ka lugu no melodrāmas glābj ironija. Viņaprāt, izrādē jaušama feministiska ievirze, jo Anna ir attēlota dziļāk nekā Ēriks.
«Frīlanceri»
Izrādes pamatā ir rumāņu dramaturga Jona Sapdaru lugas motīvi, režisors ir Edvīns Klimanovs. Divi bez darba palikuši aktieri, Elviss un Brīvības statujas tēlotāja, piepelnās kā «dzīvās skulptūras»; lomās ir Ivans Streļcovs un Jūlija Berngardte. Recenzents par labāko uzskata sākuma ainu, bet turpinājumu vērtē kā mākslīgu. Viņaprāt, režisors un aktieri nav pārvarējuši dramaturģijas nepilnības: sižeta pavērsieni šķiet banāli vai samākslot, bet varoņu motīvi – neskaidri.
