Parīzes Orsē muzejs atgriež amerikāņu gleznotāju Mariju Kasatu impresionisma centrā
Parīzes Orsē muzejā atklāta amerikāņu mākslinieces Marijas Kasatas izstāde ar 80 darbiem, kas cenšas atdot viņai vietu Francijas impresionistu grupā. Izstāde pēc tam tiks rādīta Londonā un Bostonā.
Parīzes Orsē muzejā (Musée d’Orsay) norisinās amerikāņu gleznotājas Marijas Kasatas (Mary Cassatt) izstāde, kuras mērķis ir atgriezt mākslinieci viņai pienākošos vietā 19. gadsimta Francijā dzimušajā impresionisma kustībā. Gadsimtu pēc Kasatas nāves viņa Francijā bijusi bieži atstāta novārtā, lai gan tieši šeit radījusi savus labākos darbus. Pēc Parīzes izstāde janvārī tiks pārcelta uz Nacionālo portretu galeriju Londonā, bet pēc tam uz Skaisto mākslu muzeju Bostonā.
Izstādē apskatāmi 80 gleznu, pastelu un grafiku darbu no dažādiem karjeras posmiem. Daudzi nākuši no privātām Eiropas un ASV kolekcijām un iepriekš nav bijuši publiski redzami. Līdzās tiek rādītas arī nepublicētas privātas vēstules.
Kāpēc māksliniece tika aizmirsta
Kuratore Karolīna Korbo-Pārsonsa (Caroline Corbeau-Parsons) norāda, ka Kasata palikusi ēnā tāpēc, ka bija sieviete un ārzemniece. Viņas tēlotie priekšmeti, galvenokārt sievietes un bērni, esot veicinājuši arī stereotipisku uztveri. Otra kuratore Anne Robinsa (Anne Robbins) piebilst, ka lielākā daļa Kasatas darbu pārdota ASV kolekcionāriem, tāpēc Francijā to saglabājies maz, un tie nebija iekļauti tā laika nacionālo muzeju katalogos. Pēc mākslinieces nāves 1926. gada jūnijā Francijā noorganizēta tikai viena retrospektīva izstāde.
Dzīve un darbs
Kasata dzimusi turīgā Pensilvānijas baņķieru ģimenē ar franču hugenotu saknēm. Pirmoreiz Francijā viņa viesojās 1854. gadā, desmit gadu vecumā. Mākslu apguva Pensilvānijas Tēlotājmākslas akadēmijā, taču sievietēm bija ierobežojumi: viņai atļāva gleznot tikai skulptūru reprodukcijas un aizliedza gleznot aktus. Tēvs pretojās meitas karjeras izvēlei, tomēr 1866. gadā, 21 gada vecumā, viņa pārcēlās uz Parīzi kopā ar māti un citām radiniecēm.
Ākadēmijā, kur sievietes uzņēma tikai kopš 1897. gada, Kasata netika, tādēļ mācījās privāti un kopēja meistardarbus Luvrā. Vēlāk viņa iepazinās ar Edgaru Degā, kurš uzaicināja viņu izstādīties kopā ar impresionistiem. Kasata specializējās mātes un bērna tēlojumos un bija mūža garumā sieviešu tiesību aizstāve. Izstādē redzams arī digitāls atveidojums viņas lepnākajam darbam, 1893. gada Čikāgas pasaules izstādei radītajai sienas gleznai “Modernā sieviete”, kas nav saglabājusies.
