Čehova teātris Rīgā aizklāj krievu valodas uzrakstus

Rīgas Mihaila Čehova teātris sācis aizklāt krievu valodas uzrakstus uz savas ēkas fasādes un pie ieejas izvietotajām afišām. Uz izkārtnes tagad lasāms tikai nosaukums latviešu valodā "Mihaila Čehova teātris", bet krieviskais nosaukums paslēpts ar spilgti zaļu līmlenti. Līdzīga rīcība veikta arī ar afišām pie teātra ieejas.

Izmaiņas veiktas, ievērojot Kultūras ministrijas prasības un normas par valodas lietojumu valsts un pašvaldību iestāžu izkārtnēs. Teātra vadība vairākkārt norādījusi, ka vēsturiski teātris veidots kā krievu valodas skatuve un joprojām iestudē izrādes krieviski, taču tam jārespektē likuma prasības.

Kultūras ministrs noraidījis informāciju par plāniem slēgt vai reorganizēt teātri, uzsverot, ka šādu ieceru nav. Viņš arī precizējis, ka rīkojums par krievu valodas izslēgšanu no Kultūras ministrijas, tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību publiskās komunikācijas neattiecas uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā. Kultūras ministrijā skaidrots, ka Daugavpils teātris un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris joprojām drīkst iestudēt un spēlēt izrādes krievu valodā, jo šāds materiāls uzskatāms par radošā darba oriģinālu.

Rīkojums izdots 25. jūnijā, un tas paredz ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanā nelietot krievu valodu, piemēram, starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs. Prasība bija jāievieš līdz 30. jūlijam.

Teātra vadība jau iepriekš paudusi iebildumus pret rīkojumu. Atklātā vēstulē direktore Dana Bjorka norādījusi, ka tas esot pretrunā ar vairākiem teātra darbību regulējošiem dokumentiem, tostarp valsts deleģētajiem uzdevumiem veicināt mazākumtautību skatītāju piesaisti, sabiedrības integrāciju un starpkultūru dialogu. Teātra ieskatā ar ministra administratīvu pavēli nevarot noteikt pamattiesību ierobežojumus. Pilnīga krievu valodas izslēgšana no publiskās saziņas apgrūtinātu informācijas pieejamību daļai auditorijas, tostarp krievvalodīgajiem tūristiem un Ukrainas bēgļiem, kā arī negatīvi ietekmētu teātra finanšu rādītājus.

Kultūras ministrija savukārt uzsver, ka rīkojums balstīts Satversmē noteiktajā latviešu valodas kā valsts valodas statusā un Satversmes tiesas atziņās par valsts pienākumu stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu.