Černobiļas suņu genomā atrastas dabiskās atlases pazīmes, bet cēlonis nav skaidrs
Zinātniskā žurnāla Genes pētījums liecina, ka suņu populācija ap Černobiļas atomelektrostaciju ģenētiski atšķiras no citiem suņiem, un to nevar izskaidrot ar nejaušību. Pētnieki gan nevar pateikt, kāds vides faktors šīs izmaiņas veicinājis.
Pētnieki, kas analizējuši suņu DNS ap Černobiļas atomelektrostacijas avārijas vietu Ukrainā, secinājuši, ka šo dzīvnieku ģenētiskās īpatnības, visticamāk, veidojusi dabiskā atlase. Rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Genes. Tie ir svarīgi, jo palīdz saprast, kā dzīvnieki var pielāgoties piesārņotai videi, taču precīzs cēlonis joprojām nav zināms.
Ko salīdzināja
Pētnieki salīdzināja DNS no suņiem, kas dzīvo tieši pie atomelektrostacijas, ar paraugiem no suņiem Černobiļas pilsētā, kas atrodas apmēram 16 kilometru attālumā. Abas grupas tika salīdzinātas arī ar suņu populācijām citur pasaulē. Atšķirības bijušas izteiktas: pētījuma pirmā autore Megana Dilone, Ziemeļkarolīnas Štata universitātes pēcdoktorantūras pētniece, norādīja, ka pilsētas suņi ģenētiski ir tuvāki Galapagu salu suņiem nekā elektrostacijas apkaimes populācijai.
Analīze parādīja, ka atšķirības nevar izskaidrot tikai ar nejaušu ģenētisko dreifu. Dažos genoma apgabalos, kuros atlase bijusi visspēcīgākā, atrodas gēni, kas saistīti ar DNS atjaunošanu, imunitāti un šūnu izdzīvošanu.
Ne jaunas mutācijas
Pēc pētnieku domām, šie varianti, iespējams, jau pastāvēja vietējos suņos un pēdējo 40 gadu laikā kļuva izplatītāki, nevis radās kā jaunas mutācijas. Dilone pieļauj, ka dzīvnieku pamatpopulācijai jau bija pietiekami daudzveidīgs ģenētiskais materiāls, lai izdzīvotu skarbos apstākļos.
Kas nav skaidrs
Pētnieki nevar apgalvot, ka izmaiņas saistītas tieši ar starojumu. Černobiļas suņi ir pēc evakuācijas atstāto mājdzīvnieku pēcnācēji, un tie pārcietuši arī bargas ziemas, smagos metālus un pesticīdus. Pēc Dilones teiktā, vienu faktoru izdalīt ir pārāk grūti.
Pētījuma vecākais autors Metjū Brīns, Ziemeļkarolīnas Štata universitātes genomikas profesors, norādīja, ka nav pieejami paraugi no agrākiem gadiem, tāpēc situācija līdzinās vienam stāvoklim uz fotogrāfijas. 1986. gadā nevienam organismam vēl nebija sekvencēts pilns genoms.
Avārijas slēgtajā zonā šobrīd mīt arī vilki, brieži, mežacūkas un lūši. Pētnieki novērojuši līdzīgas genoma atšķirības arī dažiem no šiem dzīvniekiem, piemēram, vilkiem.
