Četri jauni premjerministri pārkārto politisko aritmētiku Eiropadomē
Kopš pagājušās Eiropadomes sanāksmes četrās ES dalībvalstīs nomainījušies premjerministri, mainot līdzsvaru bloka svarīgākajā lēmējinstitūcijā, īpaši jautājumos par budžetu, enerģētiku un Ukrainu.
Četri jauni premjerministri ceturtdien pievienosies ES līderiem Briselē, pārkārtojot politisko aritmētiku bloka ietekmīgākajā lēmējinstitūcijā. Kopš pēdējās Eiropadomes sanāksmes pirms astoņām nedēļām četrās dalībvalstīs – aptuveni 15% no 27 ES valdību vadītājiem – notikušas izmaiņas, radot jaunu nenoteiktību par to, kā līderi nostāsies lielākajās ES cīņās. Izmaiņas notiek laikā, kad valdības gatavojas cīņām par nākamo 2 triljonu eiro budžetu, enerģētikas politiku un ārlietām.
Virs sanāksmes lidinās jautājums: kurš pārņems ilgu laiku Viktora Orbāna ieņemto lomu? Bijušais Ungārijas premjers gadiem ilgi kaitināja kolēģus, bloķējot, aizkavējot un tirgojoties par ES lēmumiem. Tagad, kad Orbāns vairs nav amatā, diplomāti meklē pazīmes, kur varētu rasties opozīcija Padomes nākamajā nodaļā. "Lielākās izmaiņas ar šiem četriem būs tas, kura tur nav," sacīja kāds Eiropas diplomāts.
Proeiropeiskais konservatīvs: Ungārijas Péter Magyar
Pēc pārliecinošas uzvaras vēlēšanās, kas sagrāva Ungārijas politisko kārtību, Péter Magyar jau 40 dienu laikā ir pārveidojis Budapeštas attiecības ar Briseli. Viņa valdība ir atbloķējusi miljardiem eiro ES fondu, kas bija iesaldēti Orbāna priekšgājēja laikā. Atkāpjoties no Orbāna nostājas Ukrainas jautājumā un ļaujot Kijivai uzsākt pirmo ES pievienošanās sarunu posmu, Magyar ir nostiprinājis savu konstruktīva, proeiropeiska līdera reputāciju. Diplomāti viņu raksturo kā "prasmīgu" darbinieku. Tomēr lielākais jautājums ir, kur Magyar saglabās Orbāna programmas elementus – enerģētikā viņš solījis atteikties no Krievijas importa līdz 2035. gadam, kas ir krietni vēlāk par ES 2027. gada mērķi, un migrācijas jautājumā viņš plāno saglabāt Orbāna būvēto robežžogu un iebilst pret patvēruma meklētāju kvotām.
Ukrainas skeptiķis: Bulgārijas Rumens Radevs
Bijušais Bulgārijas prezidents, kurš janvārī atkāpās, izveidoja savu partiju un uzvarēja vēlēšanās, pirmo reizi piedalīsies samitā kā premjerministrs. Viņa ierašanās var sarežģīt centienus saglabāt ES vienoto fronti Ukrainas jautājumā. Radevs ir apgalvojis, ka Kijiva ir "lemta" karā pret Krieviju, un iebilda pret ES militārās palīdzības palielināšanu. Viņš arī vainoja Eiropas līderus par Ukrainas pretuzbrukuma atbalstīšanu, sakot, ka tas izraisījis "simtiem tūkstošu" upuru. Vairāki Briseles darbinieki ir piesardzīgi; diplomāti norāda, ka Bulgārija varētu kļūt par klupšanas akmeni sarunās par nākamajām sankcijām pret Krieviju.
Izraēlas aizstāvis: Slovēnijas Janezs Janša
Pazīstama figūra Briselē, Janezs Janša ceturto reizi atgriežas Eiropadomē kā Slovēnijas premjers. Viņš ir dedzīgs Ukrainas atbalstītājs, bet var būt šķērslis jautājumā par Izraēlu. Janša iebilst pret sankcijām Izraēlas drošības ministram Itamar Ben-Gvir un ir atcēlis Slovēnijas embargo ieročiem uz Izraēlu, ko viņš slavē kā "jaunu ēru" Slovēnijas un Izraēlas attiecībās. Tomēr, ja Vācija mīkstinās savu nostāju, arī Slovēnija varētu kļūt piekāpīgāka.
Krievijas vanags: Latvijas Andris Kulbergs
Pēc politiskās krīzes, ko izraisīja Ukrainas dronu iekļūšana Latvijas gaisa telpā, Saeima ievēlēja Andri Kulbergu par premjeru. Viņš ir bezpartijisks uzņēmējs, kurš parlamentā ievēlēts 2022. gadā. Viņa valdības prioritāte ir pretgaisa aizsardzības stiprināšana. Kulbergs sola turpināt stingru Rīgas atbalstu Ukrainai, jau pirmajās dienās parakstot bezpilota lidaparātu līgumu ar Kijivu. Latvija kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju ir starp ES lielākajiem aizsardzības izdevumu veicējiem.
