Cik maksāja mājokļi un zeme Ulmaņlaikos? Ieskats 1937. gada nekustamo īpašumu tirgū

Nami pilsētās

1937. gadā izdotajā F. Jirgensona starpniecības biroja katalogā apkopoti 366 pārdošanā izlikti īpašumi. Lielākā daļa atradās Zemgalē, bet bija arī sludinājumi no citiem reģioniem un Rīgas. Piemēram, Jelgavā netālu no centra koka nams ar trim vienistabas dzīvokļiem un 1000 kvadrātmetriem zemes maksāja 6600 latus. Lielāka māja ar pieciem dzīvokļiem, divām kūtīm un augļu dārzu – 7200 latus. Moderni būvēts mūra nams ar diviem trīsistabu dzīvokļiem un augļu dārzu – 20 000 latus.

Mazākās pilsētās cenas bija zemākas – Auces centrā jauns koka nams ar desmit vienistabas dzīvokļiem un lielu augļudārzu maksāja 6000 latus. Jēkabpilī koka namiņš ar četrām istabām un virtuvi maksāja 5000 latus, bet Bauskā koka nams ar diviem dzīvokļiem, diviem veikaliem, iebraucamo vietu un elektrību – 15 000 latus.

Jūrmalā cenas bija augstākas – divi koka nami Asaros ar veikaliem un dzīvokļiem, kas mēnesī ienesa 210 latus, maksāja 18 000 latus. Majoros divas vasarnīcas tuvu jūrai ar 16 istabām, verandām un mūra pagrabiem – 15 000 latus.

Lauku saimniecības

Katalogā bija arī lauku mājas – no lielām līdz sīksaimniecībām. Jelgavas apriņķī 185 hektāru saimniecība ar 111 hektāriem aramzemes, 26 ēkām un dzīvu inventāru (12 zirgi, 60 govis, 60 sīklopi) maksāja 90 000 latu. Mazāka – 39 hektāru saimniecība ar koka dzīvojamo māju – 20 000 latus. Savukārt Aizputes apriņķī 44 hektāru saimniecība ar koka ēku, mūra kūti un šķūni bija nopērkama par 8000 latu. Jaunsaimniecības pēc 1920. gada bija lētākas – 7,4 hektāri Bauskas apriņķī ar dzīvojamo māju, kūti un šķūni maksāja 3000 latus. Pavisam mazturīgi varēja iegādāties 2775 kvadrātmetru zemesgabalu Dobelē ar pagaidu būdiņu un šķūni par 1600 latu.

Muižas un pilis

Muižu centri pēc agrārās reformas bieži bija nonākuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru īpašumā, un daudzi no tiem centās tos pārdot. Katalogā bija iekļautas arī pilis – piemēram, Jelgavas apriņķī ķieģeļu pils ar 22 istabām, lielu mūra kūti un 13 hektāriem zemes maksāja 35 000 latu. Tukuma apriņķī pils ar 40 istabām, 18 palīgēkām, dakstiņu jumtiem un 56 hektāriem zemes upes malā maksāja 60 000 latu.

Algas un iespējas

1937. gadā algas Rīgā un provincē atšķīrās. Piemēram, tirdzniecības uzņēmuma direktors mēnesī saņēma vidēji 640 latus, inženieris ķīmiķis – 365, grāmatvedis – 255, pavārs – 175, bet sētnieks – 72 latus. Sieviešu algas bija zemākas – pārdevēja pelnīja 80 latus, kamēr pārdevējs – 140. Izņēmums bija grāmatvedes, kuras 1936. gadā nopelnīja vidēji 170 latus, kamēr vīrieši – 160.

Tādējādi 6600 latu vērta māja Jelgavā maksāja aptuveni četrarpus gadus ilgu direktora algu vai vairāk nekā septiņus gadus galdnieka algu. Savukārt 60 000 latu vērtās pils iegādei grāmatvedim būtu jāstrādā gandrīz 20 gadi, pavāram – gandrīz 29, bet galdniekam – aptuveni 41 gads.

Kredīti

Nekustamo īpašumu iegādei varēja ņemt hipotekāros kredītus. Latvijas Hipotēku banka līdz 1938. gada sākumam namsaimniecībām bija izsniegusi 78,8 miljonus latu, bet Valsts Zemes banka – 113,3 miljonus ēku būvniecībai un 95,8 miljonus zemes iegādei. Pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma valsts bija pretimnākošāka grūtībās nonākušajiem zemniekiem – līdz 1936. gada beigām Valsts Zemes banka bija dzēsusi aizdevumus 44,1 miljona latu apmērā.