Cik patiesībā pelna vidējais latvietis: no 1000 eiro divos darbos līdz 3000 eiro par vienu
Sociālajos tīklos izvērtusies diskusija par algām Latvijā atklāj milzīgas atšķirības starp nozarēm un reģioniem, ko apstiprina arī jaunākie CSP dati. Vidējā neto alga valstī ir 1401 eiro, taču mediāna – tikai 1168 eiro.
Diskusija sociālajā tīklā “Threads”, kurā cilvēkiem lūgts atklāt savus ienākumus, parādījusi, cik atšķirīgi Latvijā tiek uztverta “normāla alga”. Daļa strādā divos darbos, lai savilktu galus, citiem pietiek ar vienu, lai dzīvotu ērti.
Vairākas dalībnieces pastāstīja, ka strādā divās darbavietās – gan tāpēc, ka patīk darbs, gan tāpēc, ka bez papildu ienākumiem nepietiktu naudas mājoklim, automašīnai vai atpūtai. Īpaši smagi izklausījās pedagogu pieredze – skolotāja ar maģistra grādu norādīja algu ap 1500 eiro uz rokas, no kuras pēc izdevumiem paliek ap 1000 eiro. Cita pedagoģe, strādājot uz pusslodzi, saņemot vien 6,40 eiro stundā pēc nodokļiem.
Parādījās arī pretēji piemēri – ģimene, kurā vīrs, strādājot divos darbos, nopelna aptuveni 2700 eiro uz rokas, ļaujot uzturēt divas automašīnas un īrētu dzīvokli, kamēr sieva studē. Diskusijā minēta arī izteikta atšķirība starp Rīgu un reģioniem – atsevišķās profesijās tā sasniedzot 500–700 eiro.
Ko rāda statistika
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2026. gada otro ceturksni liecina, ka vidējā bruto alga Latvijā bija 1886 eiro, bet neto – 1401 eiro. Tomēr mediāna ir zemāka: bruto 1527 eiro, neto – tikai 1168 eiro, kas nozīmē, ka puse strādājošo pelna mazāk.
Starp nozarēm atšķirības ir lielas – visaugstākā bruto alga ir IT un telekomunikāciju jomā (3257 eiro), bet zemākā – viesnīcu un ēdināšanas nozarē (1256 eiro). Arī reģionālā plaisa ir jūtama: Rīgas reģionā vidējā bruto alga ir 2068 eiro, bet Latgalē – tikai 1365 eiro, atšķirībai sasniedzot 34%.
Sociālā tīkla neformālā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 cilvēku, parādīja, ka lielākā daļa (44%) norāda algu no 1100 līdz 1700 eiro. Lai gan šī aptauja nav reprezentatīva, tā kopā ar oficiālajiem datiem apliecina, ka vienotas atbildes uz jautājumu par “labu algu” Latvijā nav – tā ir atkarīga no nozares, reģiona un ģimenes situācijas.
