CIP direktora slepenais brauciens uz Maskavu raisa spekulācijas par Krievijas nodomiem
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītāja negaidītais un neizskaidrotais brauciens uz Maskavu sakrīt ar pieaugošu spriedzi starp Rietumiem un Krieviju un ziņām par iespējamiem Putina plāniem uzbrukt kādai NATO dalībvalstij.
Viens ASV amatpersonas avots izdevumam "Politico" norādījis, ka tikšanās galvenokārt bijusi brīdinājums Krievijai neveikt eskalējošas darbības pret Baltijas valstīm. Spriedze pieaug arī citviet — Lielbritānijas ārlietu ministrijas pārstāve ceturtdien pieļāva, ka Krievija varētu triekt pa britu militāriem mērķiem, atbildot uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijai ar britu raķetēm, savukārt drons ar sprāgstvielu, kas atrasts Leipcigas lidostā Vācijā, drošības eksperti uzskata par visticamāk Krievijas izcelsmes.
Ziņas par CIP direktora braucienu parādījās pēc ziņojumiem, ka ASV izlūkdienesti izvērtē iespēju, ka prezidents Vladimirs Putins plāno ierobežotu uzbrukumu kādai NATO valstij. Putins saskaras ar pieaugošu iekšējo spiedienu kaut ko darīt, lai lauztu strupceļu — Ukrainas tālā darbības rādiusa dronu triecieni ir smagi skāruši Krievijas energosektoru, radot degvielas rindas un liesmojošas naftas pārstrādes rūpnīcas. Kremlis šos triecienus uztver kā NATO netiešu karu pret Krieviju, izmantojot Ukrainu.
Iespējamie scenāriji
Krievijas atbilde varētu ietvert pastiprinātus balistisko raķešu triecienus pa Ukrainu, tostarp Kijevas centru, izmantojot to, ka Ukrainai trūkst "Patriot" pretraķešu. Pastāv arī iespēja, ka Putins varētu izvēlēties zemas intensitātes uzbrukumu, piemēram, Lietuvai, aprēķinot, ka tas neaktivizēs NATO 5. panta kolektīvās aizsardzības klauzulu.
Īpašu interesi Kremlim rada tā dēvētā Suvalku sprauga — 60 jūdžu garā zemes josla starp Poliju un Lietuvu, kas atdala Krievijas sabiedroto Baltkrieviju no Kaļiņingradas eksklāva. Tās ieņemšana ļautu Krievijai atgriezt visas trīs Baltijas valstis no sauszemes sasaistes ar NATO sabiedrotajiem.
Minēta arī iespēja, ka Krievija varētu izmantot taktiskos kodolieročus, lai spiestu Ukrainu kapitulēt, lai gan tas nozīmētu 81 gadu ilgā aizlieguma pārkāpšanu. Tā kā oficiāla apstiprinājuma par brauciena mērķi nav, pastāv arī citi izskaidrojumi — mēģinājums pārliecināt Krieviju pārtraukt militāro sadarbību ar Irānu, sarunas par ieslodzīto apmaiņu vai iespējamu Krievijas karaspēka masveida mobilizāciju.
