CIP direktora vizīte Maskavā rosina spekulācijas par sarunu tēmām
CIP vadītāja Džona Retklifa negaidītā vizīte Maskavā izraisījusi ekspertu diskusijas par tās mērķi, jo izlūkdienesta vadītāja statuss ļauj ASV administrācijai neatklāt sarunu saturu. Iepriekšējā šāda vizīte notika 2021. gadā.
CIP direktora Džona Retklifa vizīte Maskavā kļuvusi par nozīmīgu, taču neskaidru epizodi Krievijas un ASV sarunās. Eksperti norāda, ka vizīti nebija plānots publiskot, taču to neizdevās noslēpt. Tas, ka ASV pusi pārstāvēja tieši ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs, ļauj administrācijai neatklāt informāciju par sarunu gaitu.
Iespējamie sarunu iemesli
Par vizītes iemesliem un tēmām līdz šim nav oficiālas informācijas, tāpēc parādījušās vairākas versijas. Viena no tām — Retklifs mēģinājis atturēt Krieviju no militāra konflikta ar NATO. Igaunijas bijušais Drošības policijas (KAPO) vadītājs Arnolds Sinisalu šādu scenāriju uzskata par maz ticamu, norādot, ka drīzāk varētu būt runa par ar izlūkošanu saistītām tēmām.
Sinisalu pieminēja arī incidentu Leipcigas lidostā, kur tika palaisti vairāki ar sprāgstvielām aprīkoti droni, gan piebilstot, ka šo teoriju nevajadzētu uztvert pārāk nopietni.
Uzmanību piesaistījusi lidmašīna
Plašu interesi radījis fakts, ka Retklifs uz Maskavu ieradās ar lielu militāro kravas lidmašīnu Boeing C-17, nevis parasto nelielo lidmašīnu, ar kādu parasti pārvietojas FIB vai CIP vadītāji. Sinisalu atgādināja, ka izdevums Wall Street Journal spekulējis par iespējamu politisko ieslodzīto apmaiņu starp Krieviju un ASV.
Eksperti pieļauj, ka sarunās varēja tikt skarts arī Ukrainas karš. Igaunijas bijušais vēstnieks NATO Jiri Luiks norādīja, ka izlūkdienesta vadītāja izvēle par sūtni gandrīz garantē, ka informācija par sarunām nenoplūdīs, jo valdībām nav pienākuma atklāt izlūkošanas vadītāja vizītes mērķi, dienaskārtību vai sarunu saturu.
Iepriekšējo reizi CIP vadītājs Maskavu apmeklēja 2021. gadā, kad ASV ar izlūkdienesta starpniecību brīdināja, ka uzbrukuma gadījumā Ukrainai Vašingtona sniegs Kijivai palīdzību.
