Cipule: vētras laikā NMPD lielākais izaicinājums bija sakaru traucējumi

NMPD direktore Liene Cipule Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklājusi, ka nesenās spēcīgās vasaras vētras laikā dienesta darbu visvairāk sarežģīja nevis elektrības trūkums, bet gan ilgstoši un dažviet pilnīgi sakaru pārrāvumi. Sākotnēji bez elektrības palikušas 16 NMPD lokalizācijas vietas, taču, pēc Cipules vārdiem, vēl grūtāk bija ar to, ka pat rezerves sakaru līdzekļi — rācijas — vietām vienkārši pārstāja darboties.

Cipule pastāstīja, ka pati strādāja līdz sestdienas pusnaktij, koordinējot darbu un uzturot saziņu ar Veselības ministriju un slimnīcām, taču pēc pusnakts palika bez elektrības, sakariem un arī rācijas. Lai gan viņas mājās bija ģenerators, degvielas krājums tam nebija pietiekams. Viņa norādīja, ka līdzīgas grūtības pieņemt operatīvus lēmumus bija arī citiem dienesta darbiniekiem, jo notikumi sekoja cits citam. Visgrūtākā situācija esot bijusi Jēkabpils un Daugavpils apkārtnē, kur atsevišķas mediķu brigādes uz laiku pilnībā pazuda no redzesloka un ar tām nebija iespējams sazināties.

Problēmas ar 112 un kavējumi

Svētdien kļuva zināms, ka vismaz divos gadījumos iedzīvotājiem, kuri atradās netālu no Krievijas robežas, bija grūtības sazvanīt neatliekamo palīdzību pa numuru 112. Abos gadījumos risinājums tomēr atrasts — vienā no tiem palīgā nāca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, kas paši uzsāka palīdzības sniegšanu pēc izsaukuma pa rāciju. Cipule atzīmēja, ka vēl jānoskaidro, vai sazināšanās grūtības saistītas ar pārklājuma problēmām vai numura 112 pārslodzi, jo uz to zvanīts arī gadījumos, kas nebija dzīvībai bīstami.

Direktore minēja arī divus nozīmīgus mediķu brigāžu kavēšanās gadījumus — vienā gaidīšanas laiks bijis divas stundas, otrā — 45 minūtes. Ceļu bloķējuši kritušie koki, tāpēc uz izsaukumiem bieži pa priekšu devušās ugunsdzēsēju un glābēju brigādes, lai atbrīvotu piebraukšanu.

Neskatoties uz sarežģījumiem, Cipule augstu novērtēja dienestu savstarpējo sadarbību un secināja, ka iepriekšējā gatavošanās krīzes situācijām, tostarp sakaru pārrāvumu scenārijiem, sevi attaisnojusi.

Atgādinām, ka 22. augustā un naktī pēc tam Latviju skāra pēdējo desmitgažu spēcīgākā vasaras vētra ar vēja brāzmām, kas vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Tā radīja plašus bojājumus elektrotīklos, sākotnēji atstājot bez strāvas aptuveni 277 000 klientu. Trīs dienas pēc vētras elektroapgāde vēl nebija atjaunota aptuveni 11 000 klientiem.