Citadele: atjaunojamā enerģija dod Baltijas valstīm priekšrocības pār Rietumeiropu
Bankas "Citadele" vadītāja Rūta Ežerskiene norāda, ka vēja un saules enerģijas attīstība palīdz Baltijas valstīm mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem. Šā gada trešajā ceturksnī elektrības vairumtirdzniecības cena Latvijā bija aptuveni par trešdaļu zemāka nekā Vācijā.
Atjaunojamās enerģijas attīstība Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sniedz konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar lielākajām Rietumeiropas ekonomikām un palīdz mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem. To norāda bankas "Citadele" vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene. Pēc viņas teiktā, šā gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā bija aptuveni par trešdaļu zemāka nekā Vācijā.
Mainījusies atjaunojamās enerģijas loma
Ežerskiene skaidro, ka pirms desmit gadiem vēja un saules jaudas tika veidotas galvenokārt klimata mērķu dēļ. Tagad tās palīdz arī pasargāt ekonomiku no importētās inflācijas un stiprina enerģētisko drošību. Viņa atgādina, ka ģeopolitisko satricinājumu ietekmi uz cenām atkal aktualizējis karš Tuvajos Austrumos: aptuveni piektdaļa pasaulē tirgotās naftas tiek vesta caur Hormuza šaurumu, tāpēc spriedze reģionā ātri atspoguļojas naftas cenās. Pavasarī "Brent" markas nafta sasniedza 115 ASV dolārus par barelu, jūlijā, atsākoties karadarbībai, atkal pārsniedza 100 dolārus, septembrī tuvojās 110 dolāriem, bet patlaban turas ap 100 dolāriem.
Mazāka ievainojamība
Kopš 2022. gada visas trīs Baltijas valstis pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, naftas un elektroenerģijas importa, bet 2025. gadā pabeigta to elektrosistēmu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu. Tomēr integrācija Eiropas tirgū pilnībā neaizsargā no globālajām cenu svārstībām, tāpēc svarīgas ir vietējās ražošanas jaudas.
Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" provizoriskajiem datiem 2025. gadā atjaunojamie resursi nodrošināja 46,3% no bruto galapatēriņa Latvijā, 42,3% Igaunijā un 38,5% Lietuvā. ES vidējais rādītājs bija 26,2%. Straujāko progresu uzrādīja Lietuva, kur īpatsvars gada laikā pieauga par vairāk nekā trim procentpunktiem.
Cenu atšķirības
Pēc Ežerskienes teiktā, "Nord Pool" biržā trešajā ceturksnī vidējā vairumtirdzniecības cena bija aptuveni 59 eiro par megavatstundu Igaunijā un 88 eiro Latvijā un Lietuvā. Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Polijā un Austrijā tā pārsniedza 125 eiro. Viņasprāt, tas var nozīmēt zemākus rēķinus mājsaimniecībām un mazākas izmaksas uzņēmumiem, taču nepieciešami arī turpmāki ieguldījumi tīklos, enerģijas uzkrāšanā un starpsavienojumos.
