Civillikumā nostiprina, ka dzīvnieki nav lietas; mainīti adopcijas noteikumi

No 11. novembra Latvijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā – valsts pamatlikumā, kas regulē privāttiesiskās attiecības, tostarp īpašumu, mantošanu un saistības. Ar tiem likumā nostiprināts, ka dzīvnieki nav lietas, bet justspējīgas būtnes, kā arī mainīts regulējums par to, kam atļauts adoptēt bērnu. Izmaiņas skar gan dzīvnieku īpašniekus, gan personas, kuras vēlas kļūt par adoptētājiem.

Adopcijas ierobežojums kļūst terminēts

Civillikuma 163. pants iepriekš noteica, ka par adoptētāju nedrīkst kļūt persona, kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar vardarbību vai tās draudiem, un tas attiecās arī uz gadījumiem, kad sodāmība jau bija dzēsta vai noņemta. Satversmes tiesa lietā Nr. 2025-01-01 atzina, ka šāds absolūts aizliegums neatbilst samērīguma principam attiecībā uz laulātajiem, kuri kopīgi pieteikušies adoptēt bērnu, kas dzīvo viņu ģimenē ārpusģimenes aprūpē un ar kuru abiem izveidojušās faktiskas ģimenes attiecības. Likumdevējam tika uzdots rast saudzējošāku risinājumu.

Turpmāk aizliegums ir spēkā līdz dienai, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Tomēr tas nenozīmē automātisku atļauju: bāriņtiesa līdz sešiem mēnešiem veic adoptētāja ģimenes izpēti un arī pēc sodāmības dzēšanas individuāli vērtēs, vai joprojām pastāv draudi bērna drošībai.

Dzīvnieku statuss

Grozījumi ievieš normu, ka dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tikai tiktāl, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un dzīvnieku aizsardzības likumiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas stiprinās sabiedrības izpratni par dzīvnieku kā aizsargājamu būtni, saglabājot civiltiesību sistēmas stabilitāti un īpašuma tiesību pamatus. Šo jautājumu aktualizējušas arī iedzīvotāju iniciatīvas portālā ManaBalss.lv, un izmaiņas atbilst citu Eiropas valstu tendencēm.

Izmaiņas paplašina arī noteikumus par atlīdzību, ja kaitējumu nodarījis dzīvnieks vai tas nodarīts dzīvniekam. Līdz šim likums regulēja tikai zaudējumu atlīdzību, bet turpmāk atlīdzināmi var būt gan īpašniekam radītie zaudējumi, gan nemantiskais kaitējums – morālās ciešanas. Tas ņem vērā emocionālo saikni starp dzīvnieku un īpašnieku, piemēram, ja dzīvnieks patvaļīgi nogalināts vai sakropļots.