VUGD vadītājs: bažas, ka 12% iedzīvotāju neievēro šūnapraides brīdinājumus

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis pirmdien, 9. novembrī, žurnālistiem pauda bažas par aptaujas rezultātiem, kas rāda, ka 11,7% Latvijas iedzīvotāju pēc šūnapraides brīdinājuma nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Šūnapraide ir mobilo tālruņu īsziņu sistēma, ar kuru iedzīvotājus agrīni brīdina par apdraudējumu. Aptauja liecina, ka daļa cilvēku brīdinājumus uztver nepietiekami nopietni, lai gan tie var ietekmēt viņu drošību.

Ko rāda aptauja

Aptauju pēc VUGD pasūtījuma veica pētījumu uzņēmums "Norstat". 2026. gada novembrī tiešsaistē tika aptaujāti 1004 respondenti visā Latvijā. Gandrīz 95% no viņiem ir saņēmuši šūnapraides paziņojumus, bet 89,4% — jau vairākas reizes. Vairāk nekā puse jeb 51% tos uztver nopietni, taču tikai 9,3% nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, savukārt 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju. Vēl 24,4% paziņojumiem pievērš uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par vajadzīgu rīkoties. Latgalē uzmanību paziņojumiem pievērš 33,3% iedzīvotāju.

VUGD skaidrojums

Baltmanis uzsvēra, ka agrīnā brīdināšana ir privilēģija, jo daudzās valstīs šādu sistēmu nav. Viņš minēja 2021. gada plūdus Vācijā un Beļģijā, kuros kopumā gāja bojā 157 cilvēki; Beļģijā viens no secinājumiem bija agrīnās brīdināšanas sistēmas trūkums. Pēc viņa teiktā, brīdinājumam nav vajadzīgs apstiprinājums sociālajos tīklos vai medijos, un, ja paziņojumā prasīta tūlītēja rīcība, meklējot papildu informāciju, var zaudēt dārgo laiku. Šūnapraidi aktivizē pēc algoritmiem, kas izstrādāti ar aptuveni 20 institūcijām, kurām valsts civilās aizsardzības plānā ir uzdots vadīt reaģēšanu un seku likvidēšanu. Piemēram, informāciju par reālu apdraudējumu iepriekš pārbauda Nacionālie bruņotie spēki.

Psiholoģes ieteikumi

Psiholoģe Diāna Zande skaidroja, ka cilvēki brīdinājumus ignorē arī informācijas pārsātinājuma dēļ: ja brīdinājumi ir bieži vai dažāda veida, smadzenes tiem pārstāj pievērst uzmanību. Viņa iesaka izveidot savu rīcības algoritmu — paņemt pauzi, rūpīgi izlasīt paziņojumu, tūlītējas rīcības gadījumā to vispirms izpildīt, un tikai tad meklēt papildu informāciju. Tāpat vērts sagatavot personīgu rīcības plānu un ģimenē pārrunāt, kurš sazināsies ar tuviniekiem.

Šogad Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji vairākkārt saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Daži droni Latvijā nokrita un eksplodēja, viens tika notriekts.