sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 22. novembris 00:06

COP31: Āfrika cer, ka klimata finansējums beidzot nonāks līdz cilvēkiem

ANO klimata konferencē COP31 Āfrikas valstis pieprasa paredzamāku un pieejamāku klimata finansējumu. Kontinents 2022. gadā saņēma ap 52 miljardiem ASV dolāru, lai gan gada vajadzības lēstas 190 miljardu apmērā.

Foto: Deutsche Welle

ANO klimata sarunās COP31 Āfrikas valstis pieprasa lielāku un pieejamāku klimata finansējumu, jo kontinentu jau skar karstuma viļņi, nepastāvīgi nokrišņi un ar klimatu saistīts spiediens uz iztiku. COP jeb Konferenci starp pusēm, kas notiek ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, pulcē pasaules valdības, lai pārrunātu rīcību pret globālo sasilšanu. Sarunas balstās uz 2015. gada Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir noturēt temperatūras kāpumu krietni zem 2 grādiem pēc Celsija, cenšoties to ierobežot līdz 1,5 grādiem.

Klimata ietekme ikdienā

Zimbabves galvaspilsētas Hararē iedzīvotāja Tsitsi Mojo uzskata, ka spēcīgais karstuma vilnis ir saistīts arī ar nokrišņu režīma izmaiņām. Ugandā dzīvojošā Džeina Okello novērojusi arvien nepastāvīgākus laikapstākļus, tostarp neparasti spēcīgas lietusgāzes, ko saista ar parādību El Ninjo. Kopienām, kas atkarīgas no paredzamiem gadalaikiem lauksaimniecībā, ūdens apgādē un ienākumos, kļūst grūtāk plānot nākotni.

Gabonas Klimata padomes pastāvīgais sekretārs profesors Alfrēds Ngomanda norāda, ka vides spiediens var piespiest cilvēkus pamest mājas. Klimats reti ir vienīgais migrācijas iemesls, taču sausums, plūdi un krītoša lauksaimniecības produkcija pastiprina ekonomiskās un sociālās problēmas.

Finansējuma trūkums

Konferenci atklājot, ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs sacīja, ka attīstības valstis saskaras ar dubultu netaisnību: tās smagāk cieš no klimata pārmaiņām, bet grūti piekļūst vajadzīgajam finansējumam. ANO Āfrikas Ekonomikas komisijas dati liecina, ka kontinents 2022. gadā saņēma aptuveni 52 miljardus dolāru (44,5 miljardus eiro), kamēr aplēstā gada vajadzība ir 190 miljardi dolāru. Liela daļa līdzekļu nāk kā aizdevumi, kas apgrūtina valstu budžetus. Āfrika rada tikai ap 4 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Āfrikas sarunu grupas galvenā sarunu vedēja Veronika Nonhlanhla Džakarasi 19. novembra preses konferencē pieprasīja īpašu mehānismu, kas pārvērstu Āfrikas priekšlikumus finansētos projektos. Tajā pašā dienā izplatītajā COP31 projekta pārskatītajā redakcijā svītrotas atsauces uz fosilā kurināmā izbeigšanu un izņemts piedāvātais 120 miljardu dolāru gada mērķis pielāgošanās finansējumam. Teksts vēl nav galīgs.

Gabonas pārstāvis uzsvēra, ka uz COP32 Etiopijā 2027. gada novembrī Āfrika dosies, lai pierādītu: Kongo baseins stabilizē globālo klimatu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā