COP31 Turcijā: ANO aicina ātri vienoties, Antālijā protestē tūkstošiem aktīvistu
ANO klimata vadītājs Antālijā notiekošajā COP31 klimata samitā aicinājis dalībvalstis izvairīties no taktiskas vilcināšanās. Pilsētā klimata aizsardzības labā demonstrēja desmitiem tūkstošu cilvēku, liecina organizatoru dati.
Turcijas Vidusjūras piekrastes pilsētā Antālijā norisinās ANO ikgadējā klimata konference COP31, kurā pppulcējušies delegāti no vairāk nekā 200 valstīm. Konferences galvenais mērķis ir novērst planētas sasilšanu par 2 grādiem pēc Celsija (3,6 grādiem pēc Fārenheita). Otrdien noslēdzoties pirmajai nedēļai, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) izpilddirektors Saimons Stīls aicināja sarunu dalībniekus nevilcināties un nekavēt vienošanos.
ANO aicinājums
Stīls atzina, ka vienošanās panākšana ir „smags, taču dzīvībiski svarīgs darbs”, un uzsvēra, ka kopīgi panākumi nav iespējami bez kompromisiem no katras puses. Pirms konferences otrās nedēļas viņš mudināja delegātus ātri pāriet pie visgrūtākajiem jautājumiem un izvairīties no taktiskas vilcināšanās. Pirmais nolīguma teksta projekts gaidāms nākamnedēļ, norādījis Austrālijas pārstāvis, COP31 sarunu prezidents Kriss Bovens.
Protesti Antālijā
Sestdien pa pilsētu gāja desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pieprasīja klimata aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu, vēsta organizatori. Daudzi bija vīlušies par panākumu trūkumu un to, ka klimata krīze tiek atstumta otrajā plānā. Vācijas kustības „Fridays for Future” galvenā organizatore Luīze Nebauere nožēloja, ka konferencē nepiedalās Vācijas kancleris Fridrihs Mercs un vairāki citi Eiropas līderi. Dienvidāfrikas vides aktīvists Zaki Mamdū sacīja, ka peļņas tiekšanās joprojām nosaka pasaules virzienu. Turcijas varas iestādes atļāva gājienu, lai gan valstī lielas publiskas sapulces bieži tiek aizliegtas. Antālijā šonedēļ notiek arī paralēls „Tautu klimata samits” ar simtiem vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības grupu.
Neizteiksmīgas cerības
Valdības, uzskatot inflāciju, karus, deindustrializāciju un parādus par steidzamākiem apdraudējumiem, mīkstina saistības pārejā uz tīro enerģiju un atbalstā jaunattīstības valstīm. ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā otro gadu pēc kārtas ignorē sarunas; viņš klimata pārmaiņas nodēvējis par blēņām. Lielas fosilā kurināmā ražotājvalstis arī spiež nenoteikt stingrākus mērķus naftas un gāzes izmantošanas ātrākai pārtraukšanai.
Samitā tiek meklēts finansējums un investīcijas, plānots samazināt metāna un citu spēcīgu piesārņotāju izmešus un nodrošināt pārtikas drošību. Šī gada konferences saimniece Turcija virza plānu paplašināt elektrifikāciju pasaulē, taču daļa vides grupu ir vīlušās, ka priekšlikums neparedz lielāku atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu. ANO ziņojums pagājušajā mēnesī brīdināja, ka pēc dažiem gadiem pasaule pārsniegs 1,5 grādu sasilšanas robežu, kas 2015. gadā tika noteikta Parīzē. Samits ilgst līdz 19. novembrim.
