CSDD IT departamenta vadītājs Puriņš pametis amatu pēc vasaras datu noplūdes
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) IT departamenta vadītājs Māris Puriņš oktobra vidū pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu. Vasarā CSDD skāra kiberuzbrukums, kurā iegūti vairāk nekā miljona cilvēku personas dati.
Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas Latvijā reģistrē transportlīdzekļus, izsniedz vadītāju apliecības un veic tehnisko apskati, vairs nestrādā tās Informācijas tehnoloģiju (IT) departamenta vadītājs Māris Puriņš. To aģentūrai LETA 6. novembrī apstiprināja pati direkcija. Izmaiņas skar departamentu, kas atbild par uzņēmuma informācijas sistēmām, un tās notikušas pēc šovasar piedzīvotā kiberuzbrukuma ar plašu personas datu noplūdi.
Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters norādīja, ka darba attiecības ar Puriņu izbeigtas 2026. gada oktobra vidū. Plašāku informāciju viņš nesniedza. Direkcija ir izsludinājusi konkursu uz vakanto amatu, un pieteikties var līdz 15. novembrim.
Jautāts par CSDD iekšējo izmeklēšanu saistībā ar kiberincidentu, Mālmeisters atbildēja, ka tajā notikums vērtēts no darba tiesību viedokļa, izvērtējot iesaistīto darbinieku rīcību un pienākumu izpildi.
Amata prasības un atalgojums
Pēc CSDD mājaslapā publiskotās informācijas, IT departamenta vadītāja mēneša atlīdzība pirms nodokļu nomaksas paredzēta 6000–6500 eiro apmērā. Amata pienākumos ietilpst departamenta vadīšana, drošu IT un informācijas sistēmu attīstība, projektu un budžeta plānošana, kā arī IT ārpakalpojumu sniedzēju darba uzraudzība. Kandidātiem prasīta augstākā izglītība IT jomā, vismaz trīs gadu pieredze komandas vadībā, ļoti labas zināšanas IT drošībā, latviešu un angļu valodas prasme (vismaz B2) un gatavība kļūt par valsts amatpersonu.
Kas notika vasarā
CSDD kiberuzbrukums norisinājās naktī uz 8. augustu. Tā laikā iegūti 1,2 miljonu cilvēku un aptuveni 200 000 juridisko personu dati, kas ņemti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā. Gan CSDD padome, gan valde 19. augustā paziņoja par atkāpšanos.
Ģenerālprokuratūra sāka prokurora pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem vai nolaidību, bet Valsts policija – kriminālprocesu par uzbrukumu. Satiksmes ministrijas komisija secināja, ka noplūdi veicināja nepilnīga drošības pārbaužu aptvere, nepietiekama tīkla aizsardzība, daudzfaktoru autentifikācijas trūkums un nepilnības programmatūras izstrādē. Amatpersonu atbildību komisija nevērtēja – tā ir tiesībsargājošo institūciju kompetence, un materiāli tām tiks nosūtīti.
