Dānijas uzņēmums atceļ priekšniekus: uzplaukst pašvadības modelis
Dānijas elektroauto uzlādes tīkla operators 'Clever' ir pilnībā atcēlis tradicionālo vadības hierarhiju — uzņēmumā nav priekšnieku, un darbinieki strādā pašvadītās komandās, kas pieņem lēmumus kopīgi.
Dānijas lielākais elektromobiļu uzlādes staciju operators 'Clever' ir pilnībā atteicies no tradicionālās vadības struktūras. Uzņēmumā nav priekšnieku, vidējā līmeņa vadītāju, un kopš 2025. gada pat amata nosaukumi, kas satur vārdu 'priekšnieks', ir aizliegti. No sava biroja Kopenhāgenas industriālajā rajonā uzņēmums darbojas, izmantojot pašvadītas komandas, kurās katrs darbinieks ir līdzatbildīgs par lēmumiem un to īstenošanu.
Eksperimenta autors ir līdzdibinātājs Kaspers Kirketerps-Mellers, kurš biznesu sāka pirms vairāk nekā desmit gadiem ar nelielu darbinieku skaitu. Dānija un tās Ziemeļvalstu kaimiņi vienmēr lepojušies ar egalitārām darbavietām un plakanām struktūrām, bet Kirketerps-Mellers gribēja iet vēl tālāk. "Mēs varam to darīt labāk nekā tradicionālajā veidā," viņš teica aģentūrai AFP, skaidrojot aizraušanos ar to, "kā mēs, cilvēki, esam kopā" un kādu kultūru uzņēmums patiesībā vajag. No 2019. gada viņš sāka noņemt vadības slāņus, galu galā likvidējot arī savu izpilddirektora amatu.
Galvenais mērķis bija pilnībā izmantot katra darbinieka potenciālu, kas viņaprāt kļūst arvien svarīgāk automatizētā pasaulē. "Jaunajā ērā, kad AI darīs visu, kas saistīts ar efektivitāti, tieši cilvēka prasmes, cilvēciskā biznesa puse būs būtiska, lai uzņēmumi nākotnē plauktu un ieviestu jauninājumus," viņš teica. Praktisks motīvs bija arī lēmumu pieņemšanas ātrums — dziļi slāņotas organizācijas, pēc Kirketerpa-Mellera domām, nespēj rīkoties ātri, jo katram lēmumam jāiziet cauri apstiprinājumu ķēdei.
Helge Hvids, Roskildes Universitātes profesors, kurš pēta pašvadītus uzņēmumus, piekrīt, ka birokrātija var paralizēt lēmumu pieņemšanu, ja pārāk daudzi vadītāji jāapstiprina. Viņš norāda, ka plakans modelis īpaši pievilcīgs ir jaunākiem darbiniekiem. "Cilvēki vēlas ietekmēt savu darbu un saskatīt tajā jēgu. Viņi vēlas autonomiju," Hvids teica AFP.
Priekšnieku atcelšana nenozīmē struktūras neesamību. 'Clever' aptuveni 500 darbinieku strādā vairāk nekā 50 komandās pa astoņiem līdz divpadsmit cilvēkiem, katra ar noteiktiem mērķiem un skaidri definētām lomām, piemēram, personāla atlases jomā. Kirketerps-Mellers brīdina, ka pārāk strauja struktūras atcelšana varētu radīt haosu. Šo spriedzi atzīst arī organizāciju teorētiķe Anna-Sofija Dubeja no Francijas Nacionālā mākslas un amatniecības konservatorijas, norādot, ka, lai arī plakanināšana ir vērsta pret birokrātiju, daži rakstīti noteikumi paradoksāli ir nepieciešami, lai visi saprastu spēles noteikumus.
Darbiniekiem modelis ir pievilcīgs. Liki Jepesena, kura vairāk nekā četrus gadus palīdz kolēģiem pieņemt kopīgus lēmumus, novērtē sāncensības neesamību. "Es strādāju komandā, kurā esam līdzvērtīgi... Mēs esam šeit, lai gūtu panākumus kopā, tāpēc nav iekšējās konkurences," 37 gadus vecā darbiniece teica AFP. Modelis, viņasprāt, apmierina pamatvajadzības pēc autonomijas, brīvības un piederības sajūtas. Iekšējā audita 2024. gadā atklāja, ka 92% 'Clever' darbinieku no rīta uz darbu dodas ar prieku.
Kirketerps-Mellers nesen pameta uzņēmumu, bet Dānijas enerģētikas izplatītājs 'Andel', kas 'Clever' pieder kopš 2018. gada, solījis atstāt netradicionālo struktūru neskartu, kas liecina, ka eksperiments bez priekšniekiem var izdzīvot ilgāk par tā radītāju.
