Darba intervijā ir jautājumi, uz kuriem kandidātam nav jāatbild
Darba devējam intervijā ir jāievēro robežas: likums aizliedz jautāt, piemēram, par grūtniecību, ģimenes stāvokli vai reliģisko pārliecību. Kandidātam uz šādiem jautājumiem nav pienākuma atbildēt.
Darba intervijas mērķis ir noskaidrot, vai kandidāta prasmes, pieredze un profesionālās zināšanas atbilst konkrētajam amatam. Tomēr reizēm saruna ievirzās tēmās, kurām ar amatu nav saistības, un tas pretendentu var nostādīt neērtā situācijā.
Ko darba devējs nedrīkst jautāt
Vēlme labāk iepazīt kandidātu nedod darba devējam tiesības jautāt par visu. Ir jautājumi, kurus likums aizliedz uzdot un uz kuriem pretendentam nav pienākuma atbildēt. Tie var skart, piemēram:
- grūtniecību;
- ģimenes vai laulības stāvokli;
- reliģisko pārliecību;
- piederību politiskajai partijai vai arodbiedrībai.
Kāpēc tas ir svarīgi kandidātam
Atteikšanās atbildēt uz kādu jautājumu pretendentam var šķist riskanta. Īpaši neērta situācija rodas tad, ja kandidāts baidās, ka atteikums ietekmēs iespēju iegūt darbu.
Tāpēc pirms intervijas ir vērts zināt ne tikai to, kā pastāstīt par savu pieredzi, bet arī to, kā rīkoties, ja saruna pēkšņi pagriežas uz tēmu, kurai ar amatu nav sakara. Arī darba devējam intervijā jāievēro noteiktas robežas.
