Datu centri patērē vairāk elektrības nekā lielākā daļa pasaules valstu
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati rāda, ka datu centri 2024. gadā patērēja ap 415 TWh elektroenerģijas jeb aptuveni 1,5% no pasaules patēriņa. Līdz 2030. gadam apjoms varētu sasniegt 945 TWh.
Mākslīgā intelekta attīstība būtiski palielina slodzi uz pasaules energoapgādi. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka datu centri 2024. gadā visā pasaulē patērēja aptuveni 415 teravatstundu (TWh) elektroenerģijas. Tas ir ap 1,5% no kopējā globālā elektrības patēriņa.
Ja datu centrus skatītu kā vienu valsti, tā patēriņa ziņā būtu starp vienpadsmit lielākajām pasaulē, un tikai desmit valstis patērētu vairāk. Prognozes paredz, ka līdz 2030. gadam patēriņš vairāk nekā dubultosies un sasniegs 945 TWh, kas ir tuvu Japānas pašreizējam gada patēriņam.
Koncentrācija dažos reģionos
Aptuveni 85% no datu centru patērētās enerģijas izmanto trīs reģioni: ASV, Ķīna un Eiropa. Globālā mērogā 1,5% var šķist neliels īpatsvars, taču vietējā līmenī ietekme ir lielāka. Reģionos ar daudziem datu centriem tie var patērēt 25–30% no kopējās tīkla jaudas.
Īrijā datu centri sāka patērēt vairāk elektrības nekā visas valsts pilsētu mājsaimniecības kopā, un valdība ieviesa stingrus ierobežojumus jaunu ēku būvniecībai.
Slogs videi
Tiek lēsts, ka datu centru darbība rada ap 180 miljoniem tonnu netiešo oglekļa dioksīda izmešu. Elektroenerģijas ražošanai un dzesēšanai līdz 2030. gadam varētu būt vajadzīgi aptuveni 9,3 triljoni litru ūdens. Tehnoloģiju uzņēmumi meklē risinājumus atjaunojamos energoresursos un kodolenerģijā, taču daudzos reģionos nozīmīga loma joprojām ir fosilajam kurināmajam.
Pretestība jauniem projektiem
Bažas par tīklu pārslodzi, tarifu pieaugumu un ūdens resursu izsīkumu jau bremzē jaunu centru attīstību. Sabiedrības un vietējo iestāžu pretestības dēļ Eiropā apturētas vai aizkavētas investīcijas aptuveni 37,5 miljardu eiro apmērā. Vismaz 15 ASV štatos apsver moratorijus jaunu objektu būvniecībai. Galvenais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp jaudīgas MI infrastruktūras vajadzībām un vietējo kopienu dzīves kvalitāti.
