"De facto": deviņu partiju sarakstos Saeimas vēlēšanām kandidāti ar krimināllietām
LTV raidījums "De facto" konstatējis, ka deviņi no 14 Saeimas vēlēšanām pieteiktajiem sarakstiem iekļāvuši kandidātus, pret kuriem ierosinātas krimināllietas vai celtas apsūdzības. Dažos sarakstos šādu kandidātu ir vairāki.
/nginx/o/2026/02/12/17440434t1h37c9.jpg)
LTV raidījums "De facto" ziņo, ka lielākajā daļā Saeimas vēlēšanām pieteikto partiju sarakstu atrodami kandidāti, pret kuriem kādreiz vai pašlaik norisinās kriminālprocess. Pēc raidījuma apkopotajiem datiem, šāda situācija konstatēta deviņos no kopumā 14 sarakstiem — tas ir gandrīz divas trešdaļas no visām vēlēšanās piedalošajām partijām vai apvienībām.
Vairāki kandidāti vienā sarakstā
"De facto" norāda, ka atsevišķos sarakstos kriminālprocesos iesaistīto kandidātu nav tikai viens — dažās partijās šāds statuss ir vairākiem pretendentiem uz deputāta vietu. Raidījums šo informāciju ieguva, izvērtējot vēlēšanām pieteikto sarakstu sastāvu un salīdzinot to ar pieejamajām ziņām par pret konkrētajām personām ierosinātām krimināllietām vai jau celtām apsūdzībām.
Konteksts
Latvijas likumdošana pati par sevi neaizliedz personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta vai celta apsūdzība, kandidēt Saeimas vēlēšanās — ierobežojumi parasti attiecas uz personām, kurām ir spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, vai kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem un sods nav dzēsts vai noņemts. Tas nozīmē, ka kandidāti ar nepabeigtiem kriminālprocesiem juridiski var piedalīties vēlēšanās, tomēr šāda informācija sabiedrībai var būt nozīmīga, izvērtējot konkrētu partiju un kandidātu uzticamību.
"De facto" publiskotā informācija pievērš uzmanību jautājumam par to, cik rūpīgi partijas pārbauda savu kandidātu sarakstus pirms to iesniegšanas, un var izraisīt diskusiju par nepieciešamību stingrāk regulēt kandidātu atlases procesu nākotnē.


