De facto: vētras laikā atklājas, ka lielākajai daļai degvielas uzpildes staciju nav ģeneratoru
Nesenā vētra parādīja, ka Latvijas kritiskā infrastruktūra nav gatava ilgstošiem elektrības pārrāvumiem – lielākajai daļai degvielas uzpildes staciju trūkst rezerves ģeneratoru, bet sakaru tīkli bez strāvas darbojas tikai dažas stundas. Raidījums "De facto" konstatējis, ka valstī līdz šim nav bijis vienotu minimālo prasību šajā jomā.
Spēcīgā vētra, kas nesen skāra Latviju, atklājusi nopietnas nepilnības valsts kritiskās infrastruktūras noturībā. Ilgstoši elektroapgādes traucējumi izraisīja virkni sekundāru problēmu – tika ietekmēti mobilo sakaru pakalpojumi, degvielas uzpildes stacijas, tirdzniecības vietas un ūdensapgādes sistēmas.
LTV raidījums "De facto" veica izpēti par to, kā uzņēmumi un iestādes ir sagatavotas šāda veida ārkārtas situācijām. Noskaidrots, ka gandrīz 90% degvielas uzpildes staciju valstī nav rezerves ģeneratoru, kas ļautu turpināt darbību elektroapgādes pārrāvuma gadījumā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa uzpildes staciju vētras vai citu avāriju laikā faktiski nespēj apkalpot klientus.
Sakaru tīkli izturīgi tikai īslaicīgi
Līdzīgas problēmas konstatētas arī mobilo sakaru jomā. Raidījums noskaidrojis, ka sakaru tīklu iekārtas bez ārējas elektroapgādes spēj darboties tikai dažas stundas, pēc tam rezerves akumulatori izlādējas un sakari pārtrūkst. Tas rada risku, ka ilgākas elektrības pārtraukuma gadījumā iedzīvotāji var palikt bez iespējas sazvanīties vai izsaukt palīdzības dienestus tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams.
Vienotu prasību trūkums
"De facto" pētījums atklājis, ka Latvijā līdz šim nav bijušas noteiktas vienotas minimālās prasības attiecībā uz to, cik ilgi degvielas uzpildes stacijām un sakaru operatoru tīkliem jāspēj nodrošināt darbību autonomā režīmā, ja pazūd centralizētā elektroapgāde. Šāda regulējuma trūkums nozīmē, ka gatavība krīzes situācijām dažādos uzņēmumos un nozarēs būtiski atšķiras un lielā mērā ir atkarīga no katra tirgus dalībnieka pašiniciatīvas.
Nesenie notikumi liecina, ka klimata pārmaiņu ietekmē arvien biežāk sagaidāmi spēcīgi laikapstākļu notikumi, kas var izraisīt ilgstošus elektroapgādes pārrāvumus. Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību noteikt skaidrus standartus kritiskās infrastruktūras noturībai, lai mazinātu riskus iedzīvotājiem un uzņēmumiem līdzīgu ārkārtas situāciju gadījumā nākotnē.
/nginx/o/2026/04/04/17544451t1h7492.jpg)
