Degvielas cenas strauji kāpj, Saeimā atkal atgriežas pie solidaritātes nodokļa idejas

Pēdējās dienās degvielas cenu kāpums Latvijā kļuvis par plaši apspriestu tēmu gan sociālajos tīklos, gan politiskajās aprindās. Lietotāji platformā "Threads" pauž neizpratni un sašutumu par to, cik strauji dienu no dienas kāpj cenas degvielas uzpildes stacijās, norādot, ka automašīna daudziem ir nepieciešamība, nevis luksusa prece, un ka degvielas sadārgums netieši ietekmē arī pārtikas, pakalpojumu un piegāžu cenas. Vienlaikus daļa komentētāju atgādina, ka vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Nīderlandē un Grieķijā, degviela ir vēl dārgāka.

Politiskā reakcija

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmusi nākamnedēļ koalīcijas partiju sanāksmē no jauna aktualizēt Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādāto priekšlikumu par solidaritātes nodokli degvielas tirgotājiem. ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka iepriekšējās bažas par akcīzes samazinājuma godīgu novirzīšanu patērētājiem ir apstiprinājušās, un aicināja koalīcijas partnerus uz lēmumu jau pirmdien. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau iepriekš pauda, ka būtu jāatgriežas pie virspeļņas maksājuma idejas, jo dīzeļdegvielas sadārdzinājums palielina izmaksas transportam, ražošanai un lauksaimniecībai. Aprīlī valdība šādu regulējumu bija atbalstījusi, taču pēc uzņēmēju iebildumiem likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.

Iemesli cenu kāpumam

Finanšu ministrija skaidro, ka augustā paātrinājās patēriņa cenu kāpums, ko galvenokārt noteica dīzeļdegvielas sadārdzinājums. Tas saistīts ar situācijas saasināšanos Persijas līcī un "Brent" jēlnaftas cenas kāpumu līdz 91,4 dolāriem par barelu augustā, bet septembra sākumā tā jau pārsniegusi 95 dolārus. Augustā vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā bija 1,883 eiro litrā (par 24,5% vairāk nekā gadu iepriekš), bet 95. markas benzīns – 1,787 eiro litrā (par 18,7% vairāk). Ministrija brīdina, ka degvielas ietekme uz inflāciju septembrī, visticamāk, vēl pieaugs, ja situācija naftas tirgū nemainīsies.