Deputāte: tieslietu sistēmai jāspēj noturēt talantus, bet jāceļ arī ētikas standarti

Diskusijā par tieslietu sistēmas kvalitāti 14. Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) uzsvērusi, ka valstij jādomā ne tikai par jaunu un talantīgu juristu, tiesnešu un prokuroru piesaisti, bet arī par viņu noturēšanu sistēmā. Pēc viņas domām, tas nozīmē konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālu darba vidi. Liepiņa norādījusi, ka līdzīga problēma ar spējīgu speciālistu noturēšanu vērojama arī medicīnā un izglītībā.

Neērtais jautājums par ētiku

Liepiņa diskusijā pievērsusies arī tam, vai visos atbildīgajos amatos strādā cilvēki ar nevainojamu profesionālo un ētisko reputāciju. Kā piemēru viņa minējusi prokuroru Uldi Cinkmani, apgalvojot, ka saistībā ar viņa bakalaura darbu konstatēts plaģiāts, taču viņš joprojām turpina darbu prokuratūrā. Deputāte pauda šaubas, vai šādiem cilvēkiem vajadzētu ieņemt tik atbildīgus publiskus amatus.

Cita viedokļa pārstāvis

Uz Liepiņas teikto reaģējis partijas "Mēs mainām noteikumus" biedrs, bijušais prokurors Jānis Ilsteris, kurš savulaik bijis iesaistīts prokuroru piesaistē. Viņš stāstījis, ka pirms vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas dažādu augstskolu absolventu sagatavotības līmenis stipri atšķīries, lai gan diplomi bijuši līdzvērtīgi. Viņaprāt, kopīgais eksāmens palīdzējis paaugstināt kvalitāti, kaut arī to nokārto mazāk cilvēku.

Par Liepiņas minēto konkrēto gadījumu Ilsteris norādījis uz tiesiskas valsts pamatprincipu – ikvienam ir tiesības aizstāvēties tiesā. Tomēr viņš atzinis, ka ne visu var atrisināt ar likuma normām vien, jo pastāv arī personiskās ētikas un godaprāta jautājums, kas ir katra cilvēka paša apziņas ziņā.

Diskusija izgaismo divas savstarpēji saistītas problēmas – nepieciešamību konkurēt par spējīgākajiem jaunajiem speciālistiem un vienlaikus nodrošināt, ka augsti profesionālie standarti attiecas arī uz tiem, kas sistēmā jau ieņem atbildīgus amatus.