Desmit gadi pēc Indijas banknošu atsaukšanas: solījumi lielā mērā nav piepildījušies
Pēc desmit gadiem ekonomisti uzskata, ka Indijas 2016. gada lēmums atsaukt lielās banknotes būtiski nesamazināja ēnu ekonomiku un korupciju. Digitālie maksājumi gan auguši, taču skaidrās naudas apjoms apgrozībā ir palielinājies.
Indijas premjerministrs Narendra Modi 2016. gada 8. novembrī televīzijas uzrunā paziņoja, ka no pusnakts apgrozībā vairs nebūs 500 un 1000 rūpiju banknošu. Šis lēmums vienā mirklī padarīja nederīgus 86,9% no apgrozībā esošās naudas vērtības. Modi aicināja iedzīvotājus uz “lielu upuri valsts šķīstīšanai” un solīja, ka soļi palīdzēs apkarot melno naudu, korupciju, viltotu naudu un terorisma finansēšanu. Desmit gadus vēlāk eksperti vērtē, ka šie mērķi lielā mērā nav sasniegti.
Sekas ikdienā
Miljoniem indiešu steidzās uz bankām apmainīt uzkrājumus. Pie bankām un bankomātiem veidojās garas rindas, kurās cilvēki gaidīja stundām. Darbinieki nesaņēma algas, mazie uzņēmumi nespēja tās izmaksāt, bet ģimenēm bija grūti nopirkt ikdienas preces. Tika ziņots arī par cilvēku nāvi naudas krīzes laikā. Jaipuras uzņēmējs Prakašs Patra stāstīja DW par savas mājkalpotājas tēvu, kurš sabruka un nomira rindā, mēģinot apmainīt ģimenes uzkrājumus.
Visvairāk cieta trūcīgie, lauku sievietes un cilvēki bez bankas kontiem. Jū Atialijs, Ņūdeli bāzētās finanšu uzraudzības organizācijas Center for Financial Accountability izpilddirektors, uzskata, ka necaurredzamās ekonomikas nozare un nabadzīgie nesa lielāko slogu. Bijušais Džavaharlala Nehru universitātes ekonomikas profesors Aruns Kumars norāda, ka valdība kļūdaini pieņēma, ka nelegālie līdzekļi galvenokārt glabājas skaidrā naudā.
Vai melnā nauda tika apturēta
Jau 2018. gadā Indijas Rezervju banka (RBI), valsts centrālā banka, ziņoja, ka 99,3% atsaukto banknošu atgriezušās banku sistēmā. Tas mazināja cerības, ka liela daļa neuzrādītās naudas tiks iznīcināta. Ekonomisti norāda, ka nelegālie līdzekļi Indijā bieži tiek glabāti īpašumos, zeltā un citos aktīvos. Par to, vai ekonomikas formalizācija un nodokļu bāzes paplašināšanās ir saistīta ar šo soli, joprojām ir strīdi. Nacionālā publisko finanšu un politikas institūta profesore Lekha Čakrabortija min pētījumus, kas liecina par pieticīgiem ieguvumiem un īslaicīgām, bet reālām ekonomiskām izmaksām.
Digitālie maksājumi
Vienotā maksājumu saskarne UPI, kas ieviesta 2016. gada augustā, tagad ir nozīmīga mazumtirdzniecības maksājumu daļa. RBI dati liecina, ka 2025.–2026. gadā ar to apstrādāti 241,6 miljardi darījumu 314,2 triljonu rūpiju vērtībā (aptuveni 2,95 triljoni eiro). Tomēr skaidrās naudas daudzums nav samazinājies: 2026. gada 23. oktobrī apgrozībā bija banknotes 43,15 triljonu rūpiju vērtībā, bet 2016. gada novembrī – 17,97 triljonu. Čakrabortija atgādina, ka digitālo maksājumu izaugsme turpināja jau pirms aizlieguma sākušos tendenci.
