Desmit gadu ilgs eksperiments atklāj okeāna „dziļo rifu” noslēpumus
Zinātnieki pie Palau salām pēc gandrīz desmit gadiem izcēla pētnieciskas konstrukcijas no okeāna mazpazīstamās „mesofotiskās” zonas, lai izpētītu dziļo rifu ekosistēmas un tajās mītošās sugas.
Pirms gandrīz desmit gadiem Kalifornijas Zinātņu akadēmijas zoologs un kurators Luiss Roša ar kolēģiem okeāna dibenā pie Palau, Guamas, Māršala salām un Franču Polinēzijas nolaida tā sauktās autonomās rifu novērošanas konstrukcijas (ARMS) — vairāku PVC plākšņu stopus. Konstrukcijas izvietotas dažādos dziļumos, aptuveni 10, 50 un 100 metros, lai vēlāk varētu salīdzināt seklos rifus ar to daudz mazāk izpētītajiem dziļumā esošajiem „kaimiņiem”.
Pagājušā gada maijā komanda atgriezās Palau, lai šīs konstrukcijas izceltu. Izcelšana vairākus gadus kavējās, jo tā izrādījās dārgāka par ievietošanu, un projektam bija nepieciešams papildu privāts finansējums, pirms nirēji varēja atkal dziļumā dziļumā.
Pētāmās ekosistēmas, kas atrodas apmēram 30 līdz 150 metru dziļumā, sauc par mesofotiskajām koraļļu ekosistēmām, vai vienkārši „dziļajiem rifiem”. Tās atrodas vājas gaismas zonā, kur saules stari nav pietiekami intensīvi, lai pilnvērtīgi atbalstītu fotosintēzējošās aļģes, kas uztur seklos koraļļu rifus, un kur ūdens temperatūra ir zemāka. Šo dziļumu izpēte ir sarežģīta — nirēji tur var droši uzturēties vien piecas līdz septiņas minūtes, pēc kā jāveic lēna, vairākas stundas ilga pacelšanās, lai izvairītos no dekompresijas slimības.
Izceltās konstrukcijas nogādāja Palau Starptautiskajā koraļļu rifu centrā, kur komanda, tostarp Smitsona institūta un Kalifornijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, sāka plākšņu izjaukšanu, fotografēšanu un gandrīz desmit gadu laikā tur apmetušos organismu šķirošanu. Starp atradumiem — jūras skvāri, sūkļi, mīkstie koraļļi, mezgļdzīvnieki (bryozoa) un citi bezmugurkaulnieki, kopumā gandrīz 3000 eksemplāru. Nudibranhu speciālists Terijs Gosliners uz vietas identificēja vairākas iespējami jaunas sugas, ko jāapstiprina ar ģenētisko analīzi.
Roša un kolēģi cer, ka savāktie paraugi palīdzēs atbildēt uz pamatjautājumiem par dziļajiem rifiem — kādi enerģijas avoti tur uztur dzīvi, kā izveidojusies barības ķēde, kā sugas pielāgojušās dzīvei vājā gaismā un vai šīs ekosistēmas var kalpot par patvērumu sugām no seklākiem, klimata pārmaiņu skartiem rifiem. Līdz šim sugas līmenī identificēta vien neliela daļa savākto eksemplāru, un datu apstrāde turpinās.
