Desmit gadus pēc Parīzes nolīguma: vai klimata sarunas vēl dod rezultātu
Pirms ANO klimata konferences Cop31 Turcijā, ko vada Austrālija, eksperti vērtē, vai 2015. gada Parīzes nolīgums un Cop process darbojas. Mērķis ierobežot sasilšanu līdz 1,5 °C nav sasniegts, taču daļa speciālistu uzsver nolīguma devumu.

Pirms šī gada ANO klimata konferences Cop31 žurnālists The Guardian apskatā vērtē, vai desmit gadus pēc Parīzes klimata nolīguma parakstīšanas 2015. gadā starptautiskās klimata sarunas vēl sniedz rezultātu. Nolīgums paredz ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C virs pirmsindustriālā līmeņa, taču temperatūra jau divus gadus pārsniedz šo robežu. ANO pēdējā novērtējumā optimistiskākais scenārijs paredz aptuveni 1,7–1,8 °C sasilšanu.
Kritika par procesu
Pagājušā gada konferencē Belému, Brazīlijā (Cop30), saimnieki no sarunām izņēma valstu konkrētos emisiju samazināšanas plānus, uzskatot tos par nacionālo valdību kompetenci. Daži globālo dienvidu diplomāti norādīja, ka sarunāties nav par ko, jo ASV ir izstājušās no nolīguma prezidenta Donalda Trampa vadībā. Lēmumiem nepieciešama vienprātība, tāpēc Saūda Arābija, Krievija, Venecuēla un citas naftas valstis bieži bloķē lēmumus. Fosilo kurināmo pirmo reizi tieši pieminēja tikai 2023. gada Cop28 Dubaijā, bet bez termiņiem un konkrētiem pasākumiem.
Temperatūras pieauguma temps ir pieaudzis no 0,2 °C desmitgadē 2015. gadā līdz 0,4 °C šobrīd. Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta direktors Johans Rokstrēms uzskata, ka pasaule nonāks pie 2,6–3 °C sasilšanas, un to sauc par globālu neveiksmi, tomēr piebilst, ka Parīzes nolīgums ir vienīgais pieejamais ietvars.
Pozitīvās pazīmes
Cop31 notiks Turcijā, bet to vadīs Austrālija. Kā pozitīvas pazīmes minēti Lulas pārvēlēšana Brazīlijā, vēlēšanu rezultāti Serbijā un Ungārijā, kā arī platās sabiedrības atbalsts klimata rīcībai. Aptuveni 60 valstu grupa Kolumbijā aprīlī vienojās izstrādāt nacionālos ceļvežus atteikšanās no fosilā kurināmā. Līdz šim to izdarījušas Francija, Vācija un Nīderlande.
Pakistānā jumtu saules paneļi nodrošina aptuveni ceturto daļu elektroenerģijas, bet Vjetnamā ķīniešu elektroauto veido vairāk nekā 40% pārdoto automašīnu. Eksperti ierosina Cop31 panākt mērķi, ka līdz 2035. gadam 35% galīgā enerģijas patēriņa nāk no elektrības (patlaban 23%).


/nginx/o/2026/11/07/18023208t1h77e7.jpg)