Desmit gadus pēc S7 apņemšanās peldošais kosmodroms “Sea Launch” joprojām stāv dīkā
Pirms desmit gadiem Krievijas aviokompānija S7 iegādājās peldošo kosmodromu “Sea Launch”, cerot iekarot komerciālo raķešu palaišanu tirgu. Vairāk nekā 12 gadus platforma nav palaidusi nevienu raķeti, un kara sekas Ukrainā to atstājušas bez nākotnes.
Pirms desmit gadiem, 2016. gada 27. septembrī, Krievijas aviogrupa S7 noslēdza vienošanos par peldošā kosmodroma “Sea Launch” iegādi, cerot izveidot nozīmīgu spēlētāju komerciālo satelītu palaišanas tirgū. Kompānijas vadītāju Vladislavu Filjovu toreiz salīdzināja ar Elonu Masku. Tomēr desmit gadus vēlāk platforma joprojām stāv dīkā Krievijas Piejūras (Primorjes) reģionā, un tai nav skaidras nākotnes.
“Sea Launch” tapa 1990. gados, apvienojot padomju kosmiskās programmas mantojumu ar ASV un Norvēģijas kapitālu un tehnoloģijām. Projekta pamatā bija pārbūvēta naftas ieguves platforma “Odyssey”, no kuras raķetes palaida no ekvatoriālajiem ūdeņiem Klusajā okeānā — vieta, kas ļauj ievērojami palielināt raķešu kravnesību. Konsorcijā ietilpa ASV uzņēmums “Boeing” (40% daļa), Krievijas “Energia” (25%), Norvēģijas “Kvaerner” (20%) un Ukrainas uzņēmumi “Yuzhmash” un “Yuzhnoye” (attiecīgi 10% un 5%). Izmantotā raķete “Zenit-3SL” tika būvēta, apvienojot triju valstu ražojumus.
Kopš pirmā palaišanas 1999. gadā projektā ieguldīti aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāru, taču finansiālie rezultāti neattaisnoja cerības. Konkurence no citām raķetēm, vairākas neveiksmes — tostarp 2007. gada eksplozija uz palaišanas iekārtas — un 2009. gada bankrots noveda pie tā, ka Krievijas “Energia” 2010. gadā pārņēma kontroli pār 95% akciju. Kopumā 15 gadu laikā notikušas 36 palaišanas, no kurām 32 bija veiksmīgas.
- gadā, pēc Krimas aneksijas, sadarbība ar Ukrainu sabruka, un projektam draudēja pilnīga slēgšana. 2016. gadā parāda daļēju norēķinu iespēju radīja vienošanās, kurā “Boeing” ieguva vietas Krievijas “Sojuz” kuģos, ko piedāvāja NASA. Tas ļāva S7 grupai iegādāties platformu 2018. gadā, cerot uz jauno raķeti “Sojuz-5”. Taču politiskie šķēršļi liedza turpināt sadarbību ar Ukrainu, bet 2020. gadā platforma tika pārvesta uz Krieviju, zaudējot daļu aprīkojuma. 2022. gada iebrukums Ukrainā un jaunās sankcijas galīgi izbeidza projekta komerciālās izredzes.
