Deutsche Bank akcijas kritušās pēc starptautiskas izmeklēšanas par bankas darījumiem
Vācijas lielākās bankas Deutsche Bank akciju cena Frankfurtē otrdien īslaicīgi nokritās par vairāk nekā 6%, pēc tam zaudējumi samazinājās līdz 3,8%. Iemesls ir starptautiska žurnālistu izmeklēšana par bankas saitēm ar Krievijas oligarhiem, Džefriju Epsteinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Vācijas lielākās bankas Deutsche Bank akciju cena Frankfurtes biržā otrdien, 17. novembrī, laikā nokritās par vairāk nekā 6%, bet līdz pēcpusdienas sākumam zaudējumi sarruka līdz 3,8%. Kritumu izraisīja starptautiska mediju izmeklēšana, kas atklāj jaunas detaļas par bankas attiecībām ar Krievijas oligarhiem, notiesāto seksuālo noziedznieku Džefriju Epsteinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Banka paziņoja, ka daži gadījumi attiecas uz laiku pat divdesmit gadu atpakaļ, ka tie tolaik tikuši izskatīti un vajadzības gadījumā banka sadarbojusies ar uzraugiem. Tā norādīja, ka laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam iekšējās kontroles stiprināšanai iztērējusi 7 miljardus eiro, un aģentūrai Reuters sacīja, ka būtisku finansiālu ietekmi no publikācijām negaida.
Izmeklēšanas apjoms
Izmeklēšana ar nosaukumu «Inside Deutsche Bank» balstīta uz vairāk nekā 15 miljoniem failu, ko sniedza divi trauksmes cēlēji; viņu identitāti žurnālistu konsorcijs glabā noslēpumā. Projektā strādāja vairāk nekā 200 žurnālistu, tostarp no Financial Times, Der Spiegel, Le Monde, The New York Times un Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas ZDF.
Ko atklāj dokumenti
Financial Times vēsta, ka 2017. gadā, Trampa pirmā prezidenta termiņa laikā, banka kļūdaini nosūtīja viņa nodokļu dokumentu citam klientam piederošam grāmatvedim un par to neinformēja Balto namu. Tramps otrdien Manilā žurnālistiem to nodēvēja par «nelikumīgu». Banka viņa reakciju nekomentēja.
FT arī raksta, ka banka apstrādāja maksājumus 582 miljonu dolāru (528 miljonu eiro) apmērā, kas saistīti ar Epsteinu un kurus vēlāk atzīmēja kā aizdomīgus. Citos materiālos aprakstītas nodokļu shēmas turīgiem klientiem un iespējama naudas atmazgāšana, izmantojot bankas pakalpojumus citām bankām.
Dokumenti rāda, ka banka īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī centās paplašināt darbību Krievijā, kaut gan iekšējie brīdinājumi norādīja uz regulējuma un naudas atmazgāšanas riskiem. Pēc publikāciju datiem, stratēģijas sagatavošanas darba grupā piedalījās izpilddirektors Kristians Zēvings. Banka 2022. gada martā paziņoja, ka samazinās atlikušo darbību Krievijā un jaunus darījumus neslēgs. Gada pārskats rāda, ka 2025. gada beigās tai Krievijā joprojām bija 162 pilnas slodzes ekvivalenta darbinieki, bet pirmsnodokļu peļņa valstī sasniedza 61 miljonu eiro.
Vācijas reakcija
Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbails, kā ziņo AFP, prasīja «pilnīgu pārredzamību» par to, kā banka risinājusi agrākos trūkumus iekšējā kontrolē un kā novērsīs to atkārtošanos. Viņš aicināja uzraugus un tiesībsargājošās iestādes banku rūpīgi pārbaudīt. Bankas padomes priekšsēdētājs Aleksanders Vainendcs atbalstīja Zēvingu, norādot, ka bijis mierīgs par katru viņa pieņemto lēmumu. Banka apgalvo, ka jau veikusi pasākumus klientu un darbinieku konfidenciālās informācijas aizsardzībai, taču sīkāk tos neaprakstīja.


