Deviņas organizācijas aicina valdības deklarācijā iekļaut cīņu pret satura pirātismu

Deviņas Latvijas mediju, autortiesību, tehnoloģiju un uzņēmēju organizācijas aicina jaunās valdības deklarācijā iekļaut aizsargāta satura pirātisma apkarošanu digitālajā vidē. Priekšlikums 21. oktobrī nosūtīts visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, ieskaitot valdību veidojošos partijas, bet 26. oktobrī – atbildīgajām ministrijām.

Organizācijas lūdz šo uzdevumu ierakstīt arī koalīcijas sadarbības līguma prioritāro darbu sarakstā, noteikt atbildīgo amatpersonu un sešu mēnešu laikā izstrādāt starpnozaru rīcības plānu.

Zaudējumi un izplatība

Pēc organizāciju datiem, pirātisms Latvijā rada 54,2 miljonu eiro ekonomisko zaudējumu gadā, bet valsts budžets katru gadu nesaņem 11,4 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī. Atsaucoties uz Kultūras ministrijas 2025. gada pētījumu, tās min, ka 67% pieaugušo vismaz vienā satura kategorijā lieto pirātisku saturu. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) dati Latviju ierindo pirmajā vietā ES pēc šādas darbības izplatības.

Vienu no problēmām organizācijas saskata nelegālajā televīzijas satura izplatīšanā internetā: šādu pakalpojumu pieteikšanās vietnes ik mēnesi apmeklē aptuveni 8% Latvijas interneta lietotāju, ES vidēji – 2,14%. Nelegālie pakalpojumi arī uztur pieejamību kanāliem, kas Latvijā aizliegti drošības apsvērumu dēļ, vājina sankciju efektivitāti un kalpo kā ļaunprogrammatūras izplatīšanas kanāls.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore Tatjana Guzņajeva uzsver, ka pirātisms ietekmē godīgu konkurenci un investīciju vidi. Viņasprāt, uzņēmumi, kas iegulda saturā, tehnoloģijās un infrastruktūrā, nedrīkst būt neizdevīgākā situācijā par tiem, kas izmanto nelegālus kanālus un nemaksā nodokļus.

Piedāvātie risinājumi

Pašreizējais regulējums ļauj ierobežot piekļuvi nelegālām vietnēm, taču process var ilgt trīs līdz sešus mēnešus, un pārkāpēji tikmēr atsāk darbību ar jauniem domēniem. Organizācijas aicina grozīt Autortiesību likuma kārtību, lai nepārprotamos gadījumos piekļuvi varētu ierobežot ātrāk, saglabājot samērīgumu, pārredzamību un procesuālās garantijas.

Tās arī vēlas, lai Latvija aktīvi piedalītos ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanā, attīstītu publisko e-bibliotēku, paplašinātu legāli pieejamo saturu latviešu valodā un skolu medijpratības apmācībā iekļautu jautājumu par legālu digitālā satura izmantošanu.

Priekšlikumu iesniegušas biedrība "Par legālu saturu!", Latvijas Raidorganizāciju asociācija, "TV3 Group Latvia", LIKTA, AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, FICIL un Latvijas Reklāmas asociācija.