Kulbergs šonedēļ nerīkos publiskas tikšanās par jaunās valdības veidošanu

Latvijā valdības veidošanai nominētais premjerministra amata kandidāts Andris Kulbergs, kurš pārstāv partiju apvienību "Apvienotais saraksts" (AS), šonedēļ vairs neplāno publiskas tikšanās ar partijām par jaunās valdības izveidi. To aģentūrai LETA pavēstīja viņa komunikācijas padomniece Elīna Šverna, sīkāku informāciju par sarunu gaitu nesniedzot.

Pirmās oficiālās konsultācijas ar partijām Kulbergs noslēdza pirmdien, tiekoties ar partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Pēc tām tika solīta nākamā sarunu kārta, un arī iespējamie koalīcijas partneri norādījuši, ka gaida turpinājumu ar detalizētāku darāmo darbu apspriešanu. Publiski šādas tikšanās šonedēļ gan nenotiek.

Iespējamie valdības modeļi

Otrdien Latvijas Televīzijā Kulbergs sacīja, ka jaunās valdības modelim joprojām ir iespējami visi varianti. Par reālākajiem tiek uzskatīti trīs scenāriji: AS sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno vienotību" (JV), sadarbība tikai ar NA vai AS mazākuma valdība, kas balstītos uz LPV atbalstu.

Pirmajā sarunu kārtā Kulbergs, pēc paša teiktā, uzsvēris Latvijas finanšu situācijas nopietnību un mēģinājis noskaidrot, vai partijas ir gatavas atteikties no vēlētājiem dotiem solījumiem, kuriem nav finansiāla seguma. Skaidras atbildes viņš cer saņemt nākamajā raundā ar Saeimas frakcijām. Vairāki sarunu dalībnieki norādījuši, ka viņa taupības iecerēm trūcis konkrētuma.

Termiņi un budžets

Kulbergs cer līdz valsts svētkiem novembra vidū piedāvāt jaunā Ministru kabineta modeli. Viņš noraidījis pieņēmumus, ka 15. Saeimas Prezidija sastāvs atspoguļo topošās koalīcijas modeli; Prezidijā bez amata palika JV, savukārt LPV amatu ieguva.

Par nākamā gada budžetu Kulbergs pieļāvis, ka optimistiskākajā scenārijā Saeima to varētu pieņemt janvāra vidū vai beigās. Budžeta projektu viņš plāno virzīt kopā ar plašāku pārmaiņu paketi, kam nepieciešams ilgāks sagatavošanās laiks.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc 15. Saeimas sanākšanas uzticēja Kulbergam veidot jauno valdību. Vēlēšanās AS ieguva 41 mandātu, LPV 17, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" 15, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" katra desmit, bet "Jaunā vienotība" septiņus.