Dienvidkorejā aug atbalsts obligātajam militārajam dienestam sievietēm
Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 60% dienvidkorejiešu atbalsta ideju noteikt obligāto militāro dienestu arī sievietēm, kas iezīmē pavērsienu ilgstoši jutīgā diskusijā. Debates aktualizējusi krītošā dzimstība un karavīru trūkums pirms rudenī gaidāmās aizsardzības plāna reformas.
Dienvidkorejā strauji pieaug sabiedrības atbalsts idejai, ka arī jaunas sievietes tāpat kā vīrieši būtu jāiesauc obligātajā militārajā dienestā. Nesenā aptaujā, ko veica konservatīvi noskaņotās Reformu partijas pētniecības struktūra Reform Institute un kas publicēta 20. augustā, gandrīz 60% respondentu atbalstīja likuma maiņu, savukārt pret bija tikai aptuveni 34%. Atbalsts bija augstāks vīriešu vidū — gandrīz 65%, bet vīriešu grupā vecumā no 20 līdz 39 gadiem tas sasniedza pat 71,7%. Sieviešu vidū atbalstu pauda 54,5%.
Pašlaik visiem darbaspējīgiem vīriešiem Dienvidkorejā ir jāatvēl 18 līdz 21 mēnesis obligātajam dienestam, un viņus var atkārtoti iesaukt ārkārtas situācijā, piemēram, kara gadījumā ar Ziemeļkoreju. Tūkstošiem sieviešu jau šobrīd brīvprātīgi kalpo bruņotajos spēkos, taču obligātā dienesta jautājums vienmēr bijis jutīgs.
Iemesli pārmaiņām
Sogangas universitātes profesore Hjobina Lī skaidro, ka sistēma vēsturiski balstījusies tradicionālajos dzimumu lomu sadalījumos, kur vīriešiem bija jāaizsargā valsts un ģimene, bet sievietēm — jārūpējas par bērniem un mājsaimniecību. Tagad situāciju maina divi galvenie faktori: pieaugoša diskusija par dzimumu līdztiesību, ko lielā mērā virza jaunie vīrieši, kā arī militārā dienesta rakstura maiņa — no fiziski smagiem kaujas uzdevumiem uz tehnoloģiski ietilpīgākām jomām, piemēram, bezpilota sistēmām, kiberdrošību un komunikāciju tehnoloģijām.
Būtisks faktors ir arī demogrāfija. Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka dienestam piemēroto vīriešu skaits samazinājies no aptuveni 332 000 2019. gadā līdz 257 000 2022. gadā, un tiek prognozēts, ka līdz 2043. gadam tas sarauksies vien līdz 120 000.
Pretēji viedokļi
Profesore Lī gan brīdina, ka pienākums kalpot varētu radīt papildu slogu sievietēm, jo viņas joprojām nes lielāko daļu atbildības par grūtniecību, dzemdībām un bērnu aprūpi, un jauns pienākums varētu vēl vairāk atturēt no laulībām un bērnu radīšanas valstī ar jau tā zemu dzimstību. Cilvēktiesību aktīvists Sons Jangčē, kurš pats dienējis pie demilitarizētās zonas, uzskata, ka valstij būtu vairāk jāiegulda dronu, robotu un citu modernu tehnoloģiju attīstībā, nevis jāiesauc sievietes frontes līnijās.
Dienvidkorejas valdība pagājušajā gadā izveidoja darba grupu, lai pārskatītu valsts aizsardzības plānu, tostarp iesaukšanas sistēmu, kas ievesta vēl 20. gadsimta 50. gados. Karaspēka komplektēšanas komisāre Honga Sojana atzinusi, ka valsts saskaras ar "demogrāfisko bezdibeni" un ka reformas ir steidzami nepieciešamas, taču konkrētu komentāru par obligāto dienestu sievietēm viņa nav sniegusi.
