Digitalizācija bez palīga: kā Latvijas senioriem klājas ar e-pakalpojumiem

Digitalizācijas mērķis bija atvieglot iedzīvotāju ikdienu — mazāk rindu, mazāk papīra, iespēja lietas kārtot attālināti. Tomēr daudziem senioriem šis solījums vēl nav piepildījies, jo darbs ar internetu un viedierīcēm sagādā grūtības.

80 gadīgā Brigita no Rīgas internetu neizmanto vispār — pensiju viņai izņem un rēķinus apmaksā meita, bet veikalā seniore izvēlas kasieres pakalpojumus, nevis pašapkalpošanās kasi. Viņa lieto vienkāršu podziņtālruni tikai zvaniem un īsziņām.

Cita seniore, Ilze Galeja no Olaines novada, ir apguvusi datorprasmju kursus un patstāvīgi izmanto internetbanku un WhatsApp, taču sarežģītāku uzdevumu, piemēram, informācijas meklēšanu vai piekļuvi digitālajiem izmeklējumu rezultātiem, veikšanai viņai bieži vajadzīga tuvinieku palīdzība. Īpaši sarežģīti Ilzei šķiet veselības aprūpes digitālie pakalpojumi, kur bez piekļuves kodiem un digitālas identifikācijas rīkiem informācija paliek nepieejama.

Sistēmiskas problēmas

Lai izmantotu daudzus valsts un privātos e-pakalpojumus, nepieciešams autorizēties ar Smart-ID, e-Parakstu, e-ID karti vai internetbanku — tas prasa iepriekšēju apmācību un piekļuvi ierīcēm. Ja tā trūkst, cilvēkam atliek lūgt tuvinieku palīdzību, doties uz bibliotēku vai klientu apkalpošanas centru, vai noformēt pilnvaru citai personai — par maksu.

Atbalsta iespējas

VARAM pārstāve Arita Vīziņa stāsta, ka nesen noslēgtajā valsts projektā digitālās prasmes bez maksas apguva vairāk nekā 16 500 cilvēku, no kuriem trešā daļa bija vecāki par 65 gadiem. Palīdzību var saņemt arī 315 valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, kā arī bibliotēkās, kur vairākās pilsētās, piemēram, Kuldīgā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī, darbojas digitālās inovācijas centri padziļinātu prasmju apguvei.