pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ĢimenePublicēts: 2026. gada 16. novembris 07:03

Digitālo talantu trūkums Eiropā: risinājums sākas skolā

Eiropas Digitālo talantu dienās uzsvērts, ka IKT speciālistu trūkumu palīdzēs mazināt pēctecīga digitālo prasmju apguve no skolas līdz darba tirgum. ES mērķis ir 20 miljoni šādu speciālistu līdz 2030. gadam, bet pērn viņi veidoja vien 5% no nodarbinātajiem.

Foto: Žurnāls Ir

Nesen notikušajās Eiropas Digitālo talantu dienās, kas bija veltītas digitālo talantu attīstīšanai, piesaistei un noturēšanai, tika uzsvērts, ka kvalificētu speciālistu trūkums ierobežo uzņēmumu attīstību un inovācijas, bet mākslīgais intelekts strauji maina darba tirgu. Eiropas Savienība (ES) vēlas līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz 20 miljonus nodarbinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu, taču pērn viņu īpatsvars sasniedza tikai 5% no visiem ES nodarbinātajiem. Tēmu Latvijas kontekstā aplūko Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, VIAA Eurydice tīkla vadītāja Latvijā.

Ko rāda Eurydice ziņojums

Eiropas Komisijas šogad publicētajā Eurydice ziņojumā par digitālo izglītību Eiropas skolās analizētas 38 izglītības sistēmas. Digitālās kompetences ir iekļautas gandrīz visu šo sistēmu pamatizglītības otrā posma programmās, taču apguves un vērtēšanas pieejas atšķiras. Tāpēc svarīgi ne tikai tas, vai prasmes ir programmā, bet arī tas, vai skolēni tās reāli apgūst.

Ziņojums norāda uz saistību starp skolēnu sociālekonomisko situāciju un digitālo prasmju līmeni. Gandrīz visās valstīs, par kurām ir dati, skolās ar vairāk skolēniem no nelabvēlīgas vides prasmju līmenis ir ievērojami zemāks. Šīs atšķirības nevar izskaidrot tikai ar tehnoloģiju pieejamību, tāpēc būtiski ir tas, kā tehnoloģijas izmanto mācībās, kāds atbalsts pieejams un vai skolēns var attīstīt prasmes arī ārpus skolas.

Mākslīgā intelekta laikmets

Digitālās kompetences nozīmē arī kritisku informācijas izvērtēšanu, dezinformācijas atpazīšanu, datu aizsardzību un problēmu risināšanu. Mākslīgā intelekta (MI) ietekmē uzsvars virzās uz prasmi strādāt ar MI rīkiem un izprast to ierobežojumus. Ar MI saistītās kompetences pamatizglītības programmās integrētas tikai aptuveni trešdaļā analizēto sistēmu. Autore uzskata, ka lielāka nozīme būs kritiskajai domāšanai, radošumam un patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, bet augstskolām digitālās un MI prasmes jāiemāca arī citu virzienu studentiem.

Sadarbība Latvijā

Autore aicina stiprināt sadarbību starp skolām, augstskolām, uzņēmumiem un politikas veidotājiem. Kā viens no soļiem minēta iniciatīva MI Līderu skolu tīkls, kas iesaista pedagogus un skolu vadību atbildīgai MI izmantošanai izglītībā. Tikpat svarīga ir pieaugušo regulāra prasmju pilnveide.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā