Dinozaurus iznīcinošais krāteris varētu būt bijis pilns ar dzīvību
Jauns pētījums liecina, ka pēc Čikšulubas asteroīda trieciena radītā hidrotermālā sistēma zem Jukatānas pussalas saglabājusi siltumu astoņus miljonus gadu — četras reizes ilgāk, nekā iepriekš domāts, radot labvēlīgus apstākļus mikroorganismiem.
Pirms apmēram 66 miljoniem gadu asteroīds Čikšuluba trieciens Zemei izraisīja katastrofu, kas iznīcināja lielāko daļu dinozauru un daudzas citas sugas. Tomēr triecienam bija arī negaidīts pretpols — zem tagadējās, daļēji zemūdens Jukatānas pussalas tas radīja hidrotermālu sistēmu, kas varēja kļūt par dzīvības perēkli.
Kad pētnieki 2016. gadā izurba paraugus triecienzonā, viņi noskaidroja, ka trieciena izraisītā deformācija sniegusies līdz 35 kilometru dziļumam, kausējot milzīgu klinšu apjomu. Jūras ūdens saskarē ar šo iezi padarīja to porozu, un karstā ūdens iesūkšanās porās izveidoja hidrotermālu sistēmu, kas varēja piesaistīt mikroorganismus tumšajos okeāna dziļumos.
Ilgāka dzīve nekā domāts
Glāzgovas universitātes pētniece Annemarija Pikersgila kopā ar kolēģiem no jauna analizējusi klinšu paraugus un secinājusi, ka gan sistēmas apjoms, gan tās pastāvēšanas laiks iepriekš bijis novērtēts pārāk zemu. Iepriekš tika uzskatīts, ka sistēma pastāvējusi apmēram 2 miljonus gadu, bet jaunā analīze rāda, ka tā turpinājusies vismaz četras reizes ilgāk — līdz astoņiem miljoniem gadu.
Pikersgila pētījumā, kas publicēts žurnālā "Communications Earth & Environment", norāda, ka ilgāki hidrotermālās aktivitātes periodi rada plašāku iespēju loku pirmsbioloģiskām ķīmiskām reakcijām, dzīvības veidošanai un mikroorganismu izplatībai.
Kā noteikts vecums
Lai noskaidrotu sistēmas ilgumu, pētnieki izmantoja lauka spata paraugu radioizotopu mērījumus, analizējot kālija-40 sabrukšanu argonā-40. Mērījumi rādīja, ka hidrotermālā sistēma siltumu saglabāja no trieciena brīža pirms 66 miljoniem gadu līdz aptuveni 58 miljoniem gadu atpakaļ. Datorsimulācijas apstiprināja, ka temperatūra zem 90 grādiem pēc Celsija saglabājusies 1,5–2,3 miljonus gadu, bet zem 50 grādiem — līdz pat 5 miljoniem gadu, kas joprojām būtu pietiekami mikroorganismu kolonijām.
No 70 zināmajiem zemūdens triecienkrāteriem ar hidrotermālu aktivitāti mikrobi konstatēti tikai astoņos, tāpēc tiešu pierādījumu par dzīvību Čikšulubas krāterī nav. Tomēr pētnieki uzsver, ka šādi rezultāti var palīdzēt saprast dzīvībai piemērotu apstākļu veidošanos arī citviet Zemes agrīnajā vēsturē vai citos planētu ķermeņos.
