Disclosure Day: spraiga darbība, bet trūkst oriģinalitātes
Režisora Stīvena Spīlberga jaunākā zinātniskās fantastikas filma "Disclosure Day" saņem dalītas atsauksmes – tā ir izklaidējoša, bet tai trūkst svaigu ideju.
Vasaras kinosezona oficiāli sākusies ar Stīvena Spīlberga ilgi gaidītās filmas "Disclosure Day" iznākšanu. Šis ir režisora atgriešanās pie viņa saknēm – stāstiem par citplanētiešiem starp mums. Kritiķi atzīmē, ka filma nav īpaši oriģināla, taču tā ir ātra un aizraujoša, ar izcilu Emīlijas Bluntas sniegumu, kas spēj izklaidēt.
Pirmā puse no filmas būtībā ir politisks trilleris, kas atgādina 1974. gada filmu "The Parallax View" un līdzīgas kinolentes. Pasaulē valda spriedze, kas draud izvērsties Trešajā pasaules karā. Kiberdrošības speciālists Daniels (Džošs O'Konors) nozog citplanētiešu tehnoloģiju un augstu klasificētus failus no sava darba devēja – Wardex Corporation, kas ir ASV valdības slepena struktūra, kuru vada Noa Skenlons (Kolins Fērts). Skenlons cenšas izvilināt Danielu, saņemot ķīlniekos viņa draudzeni Džeinu (Eva Hjūstone). Apmaiņas brīdī Daniels viņus apmāna un aizbēg ar Džeinu, un abi slēpjas, kamēr Skenlons pasludina Danielu par nodevēju.
Tikmēr Kanzassitijas televīzijas laika ziņu raidītāja Mārgareta (Emīlija Blunta) brokasto ar savu draugu Džeksonu (Vaiats Rasels), kad pa logu ielido kardināls un ilgi skatās uz viņu. Pēc tam Mārgareta atsāk sarunu, bet runā krievu valodā – valodā, ko viņa nekad nav mācījusies. Ceļā uz darbu viņa atklāj, ka spēj lasīt citu cilvēku domas un jūtas, kā arī runāt viņu dzimtajās valodās. Izšķirošajā brīdī, kas redzams visos treileros, Mārgareta tiešraidē sāk savu laika ziņu prognozi, bet pāriet uz citplanētiešu valodu. Šis brīdis acumirklī kļūst vīrusa video.
Tas pievērš viņai Skenlona uzmanību, kā arī viņa Wardex kolēģa Hugo Veikfīlda (Kolmans Domingo) uzmanību. Hugo ir tas, kurš aiz kulises virza Daniela zādzību. Viņa mērķis ir atklāt pasaules acīm noslēpumus – pierādījumus par cilvēku un citplanētiešu kontaktiem pēdējos 80 gados. Skenlons ir tikpat apņēmīgs nepieļaut patiesības iznākšanu gaismā, un sākas saspringta sacīkste, kurā Daniels un Mārgareta cenšas izvairīties no viņa rokaspuišiem un atrast viens otru.
Par filmas pēdējām 30 minūtēm kritiķi atklāj maz, lai nesabojātu pārsteigumu, taču norāda uz izteiktu noskaņas maiņu uz mistisko, kad sižeta līnijas satiekas. Spīlberga prasmīgajās rokās tas darbojas, lai gan daži kritizē datorgrafiku, īpaši dzīvniekus. Ņemot vērā, ko šie dzīvnieki simbolizē, šķiet, ka pareizais lēmums bija padarīt tos pārdabiskus, it kā tie būtu izkāpuši no pasakas mūsu tumšākajā un skarbākajā pasaulē.
