Diskusija par to, vai Latvija pati drīkst aizliegt Krievijas graudu tranzītu

Latvijā sociālajos medijos izvērsusies diskusija par to, vai valsts pati drīkst aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām. Iemesls ir sestdien Jēkabpilī notikušais protests pret šo tranzītu, kurā ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pauda viedokli, ka aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums. Viņaprāt, tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES), jo tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē.

Premjera nostāja

Kulbergs uzsvēra, ka tranzīts jāaptur, jo nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai. Vienlaikus viņš atzina, ka ātru risinājumu panākt nav izdevies. Protestētājiem solīts, ka Saeimā iesniegs likumprojektu, kas ļautu apturēt tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus.

Pretējie viedokļi

Bijušā eirodeputāta Valda Dombrovska palīdze Elīna Melngaile, kas norāda, ka agrāk strādājusi Eiropas Komisijā, apgalvo, ka Latvija to var izlemt pati. Viņa skaidro, ka ES tirdzniecības politiku nosaka līgumi, bet ar Krieviju šāda līguma nav. Pēc viņas teiktā, lauksaimniecības precēm ir izņēmumi sankcijās, taču dalībvalstīm nav aizliegts noteikt savus ierobežojumus. Melngaile arī kritizē ostu interešu aizstāvību un brīdina par reputācijas un drošības riskiem.

ES Tiesas tiesnese Ineta Ziemele platformā X citēja Līguma par ES darbību 36. pantu, kas pieļauj tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, balstoties uz sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai valsts drošību.

Tranzīta apjomi

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šogad desmit mēnešos no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kas ir 3,1 reizi vairāk nekā pērn (357 645 tonnas). No Baltkrievijas tranzītā vestas 185 756 tonnas, kamēr pērn – 60,8 tonnas.

Protestā „Asins graudiem – nē!” sabrauca desmiti smago automašīnu, tostarp traktori un graudu vedēji.