Divas televīzijas darbinieces par atgriešanos darbā, kad bērni vēl mazi
Latvijas Televīzijas darbinieces Arta Andersone un Ingvilda Strautmane 1996. gadā intervijā stāstīja par darba un ģimenes savienošanu. Saruna tika publicēta SestDienas rubrikā «Privātā dzīve», un Diena to atkārtoti piedāvā lasītājiem.
Divas Latvijas Televīzijas darbinieces, Arta Andersone un Ingvilda Strautmane, 1996. gada 2. novembrī laikraksta SestDiena rubrikā «Privātā dzīve» runāja par to, kā atgriezties darbā, kamēr bērni vēl ir mazi. Interviju sagatavoja Anda Klotiņa. Šo materiālu Diena tagad piedāvā no jauna kā vēsturisku ieskatu. Abas sievietes strādā Latvijas TV, abas ir piedzīvojušas laulības šķiršanu, abām ir bērni un jaunas ģimenes.
Darba un ģimenes savienošana
Ingvilda Strautmane norādīja, ka maldās tas, kurš domā, ka darbu un ģimeni apvienot ir viegli. Pēc viņas teiktā, šī pieredze tomēr iemāca respektēt otru cilvēku. Viņa piebilda, ka grūti klājas arī tiem, kam pēc darba nav kur doties un kam trūkst otras dzīves daļas, ko līdzsvarot ar darbu. Cilvēkiem, kuriem nav ģimenes vai kuru ģimenes dzīve nav izdevusies, darbs viņasprāt var būt bēgšana un privātajā dzīvē radušos kompleksu dzēšana.
Žurnālistikas prasības
Arta Andersone pauda viedokli, ka žurnālistika ir viena no profesijām, kurās sieviete ar ģimeni nevar strādāt ar simtprocentīgu atdevi. Viņa precizēja, ka domā žurnālistiku, kas prasa regulāru analītisku darbu. Andersone atcerējās laiku, kad viņai neveicās ģimenes dzīvē. Toreiz viņa sapratusi, ka darbā nāk un tik daudz padara tāpēc, ka darbs kalpo kā aizsegs. Uz darbu viņa devusies gan atpūsties, gan bagātināties, taču pašā bija milzīga disharmonija.
Ingvilda Strautmane atzina, ka arī viņai bijis līdzīgs periods. Strādājot radio ziņās, viņa faktiski dzīvojusi darbā no rīta līdz vakaram, un bijuši arī nakts raidījumi.
